Gatavošanos apkures sezonai ministrs pagājušajā nedēļā jau pārrunāja ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību (LPS). Taču vizītes laikā Ventspils novadā šiem jautājumiem plānots pievērst detalizētāku uzmanību, ņemot vērā Ventspils novada siltumapgādes specifiku, kur siltumenerģijas ražošanā dominē biomasa (šķelda, koksaidu granulas). Savlaicīga gatavošanās ir būtiska, lai novērstu riskus, kas saistīti ar kurināmā pieejamību, ņemot vērā šā gada sākumā atsevišķās vietās novērotās grūtības granulu iegādē.
Vizītes laikā ministrs apmeklēs arī AS “Augstsprieguma tīkls” sinhronā kompensatora staciju Ventspilī. Latvijā ir izbūvētas trīs šāda veida sinhrono kompensatoru stacijas – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Ventspils stacija ir viena no deviņām stacijām, kas Baltijā nodrošina stabilu frekvenci. Tā ir daļa no pārvades infrastruktūras stiprināšanas energoneatkarības projekta – Baltijas sinhronizācijas ietvaros, kas nodots ekspluatācijā 2025. gadā.
Sinhronie kompensatori nodrošina elektroenerģijas sistēmai nepieciešamo inerci, sprieguma regulēšanu, veicinot energosistēmas stabilitāti dažādu traucējumu, tostarp lielu ģenerācijas avotu vai starpsavienojumu atslēguma gadījumos.
“Baltijas valstu sinhronizācijas projekts tika izstrādāts citā ģeopolitiskajā situācijā, un tobrīd jautājumi par kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret fiziskiem un kiberriskiem nebija tik aktuāli, kā tie ir šodien. Nākamais solis ir mērķtiecīgi rūpēties par izbūvētās infrastruktūras drošību, aizsardzību un ilgtermiņa attīstību. Ņemot vērā, ka Baltijas valstu energosistēmas ir cieši savstarpēji saistītas, šovasar plānojam tikties arī ar Igaunijas un Lietuvas enerģētikas ministriem, lai pārrunātu enerģētikas infrastruktūras drošības un aizsardzības stiprināšanu reģionā,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ministrs iepazīsies arī citiem elektroenerģijas infrastruktūras objektiem Ventspils novadā, kas palīdz nodrošināt stabilu elektroapgādi un drošu energosistēmas darbību. Ventspils novadā no 2024. gada novembra darbojas pirmā bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēma Latvijā. Bateriju sistēmu veido seši bateriju konteineri, trīs invertoru un transformatoru konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu līdz 20 MWh. Enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām ir nozīmīgāka loma energosistēmas balansēšanā, elektroapgādes drošības stiprināšanā un atjaunīgo energoresursu efektīvākā integrācijā elektroenerģijas tirgū.
Bateriju uzlādes risinājumus arvien biežāk izvēlas ne tikai elektroenerģijas ražotāji, bet arī mājsaimniecības. Par to liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārraudzībā esošās atbalsta programmas dati. Neatkarīgi no tā, vai bateriju sistēma tiek izmantota mājsaimniecībā vai energosistēmas līmenī, tās galvenais uzdevums ir uzkrāt elektroenerģiju laikā, kad tās ir vairāk, un izmantot to brīdī, kad pieprasījums ir lielāks vai ražošana mazāka. Bateriju sistēmas palīdz iedzīvotājiem kļūt pašpietiekamākiem, uzkrājot pašu saražoto elektroenerģiju un izmantojot to brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir augstākas vai saules paneļi elektroenerģiju neražo.
Darba vizītes laikā ministrs piedalīsies arī saules enerģijas parka atklāšanā Tārgales pagastā. Projekts ir nozīmīgs ieguldījums vietējā elektroenerģijas ražošanā un Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Vienlaikus tas kalpo kā labs piemērs tam, kā, sadarbojoties projekta attīstītājiem, pašvaldībai un vietējai kopienai, iespējams sekmīgi īstenot atjaunīgās enerģijas projektus. Projekta attīstītāji aktīvi iesaistījušies vietējās kopienas dzīvē, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un sniedzot atbalstu sporta un kultūras aktivitātēm novadā.
Vizītes noslēgumā ministrs apmeklēs sadzīves atkritumu šķirošanas poligonu “Pentuļi” Vārves pagastā. Ziemeļkurzemes atkritumu poligonā tiek apsaimniekoti atkritumi no Ventspils un Kuldīgas novada, kā arī Ventspils valstspilsētas. Šobrīd poligonā tiek īstenota atkritumu šķirošanas modernizācija un attīstīti risinājumi vienota atkritumu apsaimniekošanas centra izveidei. lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, un efektīvāk izmantotu resursus un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi.
