“Par nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem valdība ir noteikusi valsts iekšējo un ārējo drošību. Lai arī mazākā apmērā nekā Eiropā kopumā, valsts ekonomikas attīstība ir sabremzējusies, samazinot arī plānotos ienākumus valsts kasē. Tādēļ ir īpaši būtiski, ka katra ministrija un valsts iestāde pēc būtības pārskata savus izdevumus, izvērtējot esošo programmu efektivitāti. Ticu, ka, turpinot darbu pie izdevumu pārskatīšanas, mēs visi kopā varam arī esošajos bāzes izdevumos atrast resursus, gan nozares ministriju darbībai, gan valsts attīstības un drošības mērķiem,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026. gadam aprēķināti 12 154,0 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026. gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027. gadam izdevumi noteikti 11 589,3 miljonu eiro apmērā un 2028. gadam 11 332,3 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā pret pērn apstiprināto ietvaru veido izdevumi ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, papildu izdevumi valsts aizsardzībai, valsts parāda vadībai, asistenta pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai u.c.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2026. gadam aprēķināti 5 158,0 miljonu eiro apmērā, 2027. gadam – 5 491,9 miljonu eiro un 2028. gadam – 5 827,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekš apstiprināto ietvaru izdevumi 2026. gadam palielināti par 70,1 miljonu eiro. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu slimības pabalstu un vecuma pensiju izmaksai.
Savukārt 2024. gada izdevumu pārskatīšanas tvērumā tika noteikti divi pamatvirzieni – uz rezultātu orientētu valsts budžeta programmu ieviešana, vērtējot ilgtermiņā sasniegtos rezultātus pret ieguldīto finansējumu (value for money), un valsts budžeta izdevumu analīze, nodrošinot valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu. Apkopojot nozaru ministriju un FM veikto izdevumu pārskatīšanas finansiālo novērtējumu, 2025. gada izdevumu pārskatīšanas rezultāti un potenciālie resursi budžetā veido 138,1 miljonu eiro, 2026. gadā – 120,8 miljonus eiro, 2027. gadā – 155,9 miljonus eiro un 2028. gadā – 153,2 miljonus eiro. No tiem 2025. gadā 138,0 miljoni eiro ir nozares ministrijām pieejamais potenciālais iekšējais resurss, savukārt 0,1 miljons eiro tiek novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.
Vislielākais resurss rasts, nozaru ministrijām caurskatot izdevumu pozīcijas savās budžeta programmās un apakšprogrammās, līdz ar to potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam – 116,0 miljoni eiro. Zemkopības ministrija, pastāvīgi pārskatot savus iekšējos resursus, sniegusi priekšlikumus 46,4 miljonu eiro apmērā, Aizsardzības ministrija 33,3 miljonu eiro apmērā, Ekonomikas ministrija 9,3 miljonu eiro, Finanšu ministrija 8,2 miljonu eiro un Iekšlietu ministrija 5,0 miljonu eiro apmērā.
Kā ik gadu Finanšu ministrija ir pārskatījusi resoriem iepriekš piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, konstatējot potenciālo iekšējo resursu novirzīšanai citām prioritātēm, kas 2025. gadam veido 18,7 miljonus eiro. Savukārt, veicot grāmatvedības funkcijas centralizāciju, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam – 2,9 miljoni eiro un ieguvums no grāmatvedības procesa centralizācijas 2025. gadā un turpmāk ik gadu ir 0,4 miljoni eiro. Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšanas izmaksu ietvaros konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam un turpmāk ik gadu ir 0,01 miljons eiro, bet, viedas darba vides izveides ietvaros, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam – 0,06 miljoni eiro.
Izdevumu pārskatīšanas loma gan Latvijā, gan vairumā pasaules valstu pieaug katru gadu. Apmēram puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, tai skaitā arī Latvija, pārskata izdevumus ikgadēji, integrējot izdevumu pārskatīšanu gadskārtējā budžeta sagatavošanas procesā. Latvijā izdevumu pārskatīšana aizsākta 2016. gadā un tā atbilst labākajai starptautiskajai praksei, ko apstiprina sasniegtie rezultāti un identificētais resurss, kas šo astoņu gadu laikā sasniedz 794,2 miljonus eiro.
Bāzes izdevumi ir valstij nepieciešamais izdevumu apjoms, lai vidējā termiņā nodrošinātu valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, bez politikas izmaiņām. Bāzes izdevumu aprēķināšanas procesā tiek precizēti, piemēram, maksājumi starptautiskajās organizācijās, atbilstoši notikušajām izmaiņām iemaksu apmēros, izdevumi projektu īstenošanai, pabeigto projektu turpmākai uzturēšanai, maksājumi par valsts parāda apkalpošanu (procentu izdevumi, atbilstoši likmju un aizņēmuma apmēra svārstībām) un citi izdevumi, par kuriem iepriekš ir pieņemti Ministru kabineta (MK) lēmumi. Aprēķinus veic Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām.
Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
