«Es ņemu būvmateriālu – fibrolīta plāksni – un ar celtniecības otu gleznoju tos, kas mani interesē, – sabiedrības līderus. Es netiecos pēc portreta fotogrāfiskās līdzības – tas lai paliek fotogrāfiem. Kaut arī redze ir pati brīnišķīgākā mūsu īpašība, es cenšos uzgleznot to, kas ir aiz cilvēka attēla,» saka U. Šēnbergs.
Viņa darbos nav acīmredzamu portretisko līdzību, bet portretētās personas atklājas interpretatīvā manierē, arhitektam ar krāsām tverot izjūtas, notikumus, viņam svarīgo. Izstādes apmeklētājiem arhitekts piedāvā gleznas, ko uzskata par savas arhitektūras objektu turpinājumu: «Izstāde ir apliecinājums radošuma iespējamībai, lietojot jaunus telpiskos materiālus un veidojot objektus.»
U. Šēnbergs dzimis 1954. gadā un nāk no arhitektu dinastijas. Viņa vecāki – Edgars un Aina Šēnbergi – pārstāvēja modernismu, izceļoties ar racionālām un rūpīgi pārdomātām ēkām. U. Šēnbergs 1978. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (tagad – RTU) un jau ar pašu pirmo projektu – Baldones kinoteātri – karjeru sāka uz spilgtas nots. Viņa arhitektoniskā valoda ir spilgta, dekonstruktīva un, atsakoties no ierastības, kalpo kā vietzīme. U. Šēnbergs atzīst, ka viņam arhitektūra ir kā apsēstība, kā augstākā misija, kuras naratīvs jūtams viņa projektu komplicētībā.
Jubilejā arhitekts vēlas izcelt četrus, viņaprāt, svarīgākos projektus, kas ietekmējuši viņa daiļradi. Viens no tiem – dekonstruktīvisma stilā projektētais dievnams – Rīgas Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca Purvciemā, Augusta Deglava ielā 63, kas izceļas ar novatorisku pieeju kanonisku objektu formveidē un ir savdabīgs papildinājums citkārt pelēcīgajā arhitektūrā. Otrs – dzīvojamā ēka «Centra nams» Republikas laukumā 3, kas, slejoties Vecrīgas pakājē, atklāj vēsturiskās un modernās arhitektūras vizuālo mijiedarbību un līdzāspastāvēšanu. Vēl minama arī RTU Zinātniskās bibliotēkas jaunā ēka Ķīpsalā un «Elko» biroju nams Toma ielā 4, Rīgā.
«Mana arhitektūra ir lielas apdzīvojamas skulptūras, kurās izsaku sevi, ņemot vērā vadošās tehnoloģijas, kādas ir iespējamas. Tāpat kā fiziķi, dzejnieki, gleznotāji laužas pasaules izpratnē, arī arhitekts ar saviem instrumentiem mēģina izprast pasauli un to materializēt. Tas ir instinktīvais ekspresionisms, kad mēģinu ar arhitekta profesiju saprast, kas vispār ir pasaule,» saka U. Šēnbergs.
Izstādi «Ekspresija vides portretā» RTU ADI ātrijā varēs aplūkot līdz 31. jūlijam darba dienās plkst. 8.00–18.00.
