«Drošības profesionāļu asociācijas (DPA) rīkotā darba aizsardzības speciālistu konference un dalība ENSHPO (Eiropas drošības un veselības aizsardzības profesionāļu organizācija) ir liels un nozīmīgs solis Latvijas darba drošības koncepta attīstībā,» pauž Drošības profesionāļu asociācijas valdes locekle Inga Ezerose.
Viņa skaidro, ka dalība šajā pasaules līmeņa konferencē, turklāt ar iespēju arī Latvijā rīkot biedru tikšanās, Latvijai paver plašākas iespējas integrēt pasaules redzējumu darba drošības un aizsardzības nodrošināšanā, uzraudzībā un veicināšanā gan uzņēmumu un organizāciju līmenī, gan darba aizsardzības izglītības un zinātnes sfērā.
Konferencē dalībnieki dalījās pieredzes stāstos gan par visai ikdienišķām tēmām un procedūrām, gan pieskārās arī tādiem plašu popularitāti iemantojušiem tematiem kā digitalizācija un mākslīgais intelekts.
Svarīgs pamats – mācības profesionāļiem
Latvijā, tāpat kā Eiropā, darba aizsardzības jomā lielu lomu spēlē augstāko izglītības iestāžu iesaiste un pētījumi.
«Viena no galvenajām tēmām, kuru apspriedām konferencē, bija mācību process un kvalifikācija darba aizsardzības profesionāļiem, kur patiesībā ļoti neatšķiramies no citām Eiropas valstīm, ņemot vērā regulārās mācības un izglītību, kas nepieciešama gan normatīvo aktu ietvaros, gan regulārai kvalifikācijas celšanai un prasmju pilnveidošanai nemitīgi mainīgajos apstākļos,» norāda I. Ezerose.
Tāpat konferencē tika runāts arī par ilgtspēju un klimata ietekmi uz darba aizsardzības jomu. «Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir jādomā par to, kā nodrošināt sabiedrības veselību un atbilstošus darba apstākļus, ņemot vērā tādus faktorus kā, piemēram, saules radiācija utt.,» skaidro DPA valdes locekle.
Uzņēmumu izaicinājumi – līdzīgi Latvijā un Eiropā
Par spīti pārmaiņām darba tirgū darba drošības aktualitātes gan nemainās nedz Latvijā, nedz Eiropā kopumā, pauž RTU IEVF Pārvaldības un drošības institūta profesore Tatjana Tambovceva. «Vienmēr ir uzņēmumi, kas ir flagmaņi un ar savu darbību darba drošības un aizsardzības jomā var rādīt citiem piemēru, un ir arī tādi, kas atpaliek, – te mēs neatšķiramies no ārzemēm,» pauda profesore. Lai uzlabotu darba vides drošību, primāri ir jāpievērš uzmanību drošības risku izvērtēšanai. To Latvijā nosaka likums, taču ne vienmēr Latvijā darba devēji to dara, tāpat arī nereti tiek grēkots ar rekomendāciju ievērošanu, ko uzņēmumiem sniedz darba aizsardzības profesionāļi. «Darbā notikušo nelaimes gadījumu un arodslimību skaits spilgti raksturo situāciju darba vidē gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī. Kaut arī ilgtermiņā šī statistika uzlabojas, tomēr katrs nelaimes gadījums un katra arodslimība negatīvi ietekmē gan nodarbinātos, gan viņu tuviniekus, uzņēmumus, kā arī valsts izaugsmi kopumā. Jo īpaši būtiska ir smago un letālo nelaimes gadījumu samazināšana, kas kā kopējs mērķis ietverts gan starptautiskos, gan nacionālos politikas plānošanas dokumentos visā pasaulē,» konferencē pauda Labklājības ministrs Uldis Augulis.
Latvijā ir noteikts politikas mērķis līdz 2027. gadam samazināt darba vietās bojā gājušo un smagi cietušo nodarbināto skaitu par 10%, salīdzinot ar 2019. gadu, informē Labklājības ministrijā.
