Visbiežāk mīti par orgānu un audu ziedošanu un transplantāciju ir saistīti ar nezināšanu, tāpēc Stradiņa slimnīca apkopojusi biežākos mītus un patiesību, lai atspēkotu sabiedrībā esošu maldīgu informāciju. Orgānu ziedošana un transplantācija ietekmē gan indivīdus, gan arī sabiedrību kopumā – tā glābj dzīvības, uzlabo dzīves kvalitāti, kā arī samazina veselības aprūpes izmaksas.
Stradiņa slimnīcas Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta (NTKD) vadītāja p.i. Jānis Vilmanis uzsver: “Izpratnes veicināšana par orgānu un audu ziedošanu un transplantāciju palīdzēs izkliedēt mītus, tāpēc aicinām ikvienu pārdomāt šo jautājumu, izglītoties par orgānu ziedošanas procesu un apsvērt iespēju kļūt par donoru, lai sniegtu cerību un dzīvību tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.”
- Mīts: Ja kļūšu par orgānu donoru, man var nesniegt palīdzību, kad tā būs nepieciešama
Patiesība: Piekļuve informācijai par cilvēka izteikto gribu par orgānu ziedošanu pēc nāves ir tikai pavisam dažiem cilvēkiem – NTKD speciālistiem. Ārstējošajiem ārstiem nav pieejas donoru reģistra datiem un katrs pacients tiek ārstēts saskaņā ar ārstēšanas vadlīnijām.
Informācija par pacienta dzīves laikā izteikto gribu orgānu ziedošanā ir pieejama tikai NTKD koordinatoriem, kuri nevienā posmā nav iesaistīti pacienta ārstēšanā vai galvas smadzeņu nāves diagnostikā. Šīs informācijas iegūšana tiek stingri uzraudzīta un kontrolēta un tās iegūšana pirms pacienta galvas smadzeņu nāves konstatācijas uzsākšanas nav pieļaujama. Tādējādi ir izslēgta jebkāda iespēja šādai informācijai piekļūt nesankcionēti.
- Mīts: Orgānu ziedošana notiek tikai pēc nāves
Patiesība: Orgānu ziedošana no dzīviem donoriem ir ne tikai iespējama, bet arī būtiska prakse, kas glābj dzīvības un uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Orgānu transplantācija no dzīviem donoriem nodrošina labākus rezultātus.
Donora veselības stāvoklis tiek rūpīgi pārbaudīts, jo orgāna ziedošana nedrīkst radīt smagas veselības problēmas. Tāpēc ne vienmēr tiek apstiprināta orgāna ziedošana dzīves laikā un daudzi recipienti jeb personas, kurām tiek transplantēts orgāns, atrodas gaidīšanas sarakstā orgāna transplantācijai no miruša donora.
Latvijā dzīvie donori pagaidām var ziedot nieri – šī prakse turpina attīstīties, sniedzot cerību daudziem pacientiem, kuri gaida transplantāciju.
- Mīts: Mani reliģiskie uzskati aizliedz orgānu ziedošanu
Patiesība: Gandrīz visas reliģijas atbalsta orgānu ziedošanu un transplantāciju. Piemēram, kristietībā Jēzus ziedoja savu ķermeni, savukārt mēs ar saviem orgāniem varam izglābt vairākas dzīves. Latvijā plaši pārstāvētas reliģijas ne tikai neaizliedz orgānu ziedošanu, bet pilnībā to atbalsta. Visā pasaulē ir tikai dažas reliģijas, kuras neatbalsta orgānu ziedošanu, piemēram, japāņu tautas reliģija sintoisms.
Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls stāsta: ”Orgānu transplantācijas mērķis ir saglabāt, pagarināt un uzlabot dzīvi, samazinot ciešanas. Vēlme ziedot orgānus ir labdarības un tuvākmīlestības izpausme. Tomēr neviens nav spiests to darīt, šai ziedošanai ir vienmēr jābūt brīvprātīgai un tā ir saistīta ar apzinātu un rūpīgi pārdomātu lēmumu. Dāvinātie orgāni un audi ir dāvana un pret šīs dāvanas devēju – dzīvu vai mirušu – ir jāizturas ar vislielāko cieņu. Orgānu ziedošana nav pretrunā ar kristīgo cerību uz Augšāmcelšanos, jo tā nenozīmē ķermeņa nemainīgu tālāku pastāvēšanu, bet gan vēstī par transformāciju, kas skar visu cilvēku, tai skaitā, arī ķermeni.”
- Mīts: Esmu pārāk vecs, lai būtu par orgānu donoru
Patiesība: Cilvēka hronoloģiskais un bioloģiskais vecums mēdz būt atšķirīgi un orgānu ziedošanai mūsdienās nav vecuma ierobežojuma. Lēmumu par orgānu piemērotību pieņem mediķi, ņemot vērā donora veselības stāvokli un orgānu kvalitāti – katrs gadījums tiek individuāli izskatīts un pat 80 gadus vecs cilvēks var kļūt par orgānu donoru, glābjot dzīvību citiem.
- Mīts: Orgānu transplantācija nav dabiska
Patiesība: Orgānu transplantācija ir visā pasaulē atzīta ārstēšanas metode, kurai mūsdienās vēl nav alternatīvas. Tā ir tik pat dabiska, cik dabiski ir lietot brilles sliktas redzes gadījumā, kas arī ir medicīnas izgudrojums un nevienam nerada jautājumus par tās dabiskumu.
- Mīts: Cilvēki, kuriem nepieciešams pārstādīt orgānu, par sevi nav rūpējušies vai vieglprātīgi attiekušies pret sevi
Patiesība: Personas, kurām nepieciešams pārstādīt orgānu vai audus, ir tādi paši cilvēki, kādi mēs visi – nevar apgalvot, ka viņi ir vieglprātīgi attiekušies pret savu ķermeni. Cilvēkiem orgānu mazspēja bieži rodas dēļ kādas citas pārciestas saslimšanas, kas var būt iedzimta vai dzīves laikā iegūta.
Orgānu mazspēja bieži attīstās ar dzīvesveidu nesaistītu notikumu rezultātā. Ģenētiskas slimības, autoimūnās saslimšanas, kā arī citu saslimšanu izraisīts orgānu bojājums var rasties, neskatoties uz cilvēka dzīvesveidu. Jāņem vērā, ka asociāls dzīvesveids, aktīva alkohola vai narkotisko vielu atkarība un pastiprināta nelīdzestība ir kontrindikācija orgānu transplantācijai.
- Mīts: Par orgānu donoriem kļūst tikai motociklisti, kuri pārāk lielā ātrumā traucas pa ielām un pēkšņi iet bojā
Patiesība: Bieži vien par orgānu donoriem kļūst cilvēki, kuri pārcietuši asins izplūdumu galvas smadzenēs vai plašu insultu – saslimšanu, kas nosprosto asins piegādi lielai daļai smadzeņu, dēļ kā tās iet bojā. Tāpat smadzeņu nāves iemesls var būt galvas smadzeņu trauma, dēļ kā radies neatgriezenisks bojājums.
Protams, arī motociklistiem negadījumu rezultātā var būt izteikti smagi smadzeņu bojājumi, kuru dēļ var iestāties galvas smadzeņu nāve. Taču visbiežāk par orgānu donoru kļūst cilvēki, kuriem ir noticis smags un neatgriezenisks galvas smadzeņu bojājums, neatkarīgi no bojājuma iemesla. Galvas smadzeņu nāve, kuras iemesls ir galvas trauma, ir tikai 10 līdz 20 % no visiem donoriem.
Kādas dzīvības atslēga ir Tavās rokās!
