Dati par atkarīgo bērnu skaitu sadrumstaloti
Pusaudžu resursu centra (PRC) vadītāja Anete Masaļska norāda, ka ir grūti noteikt atkarīgo bērnu skaitu Latvijā un secināt, kā šī problēma attīstās, jo trūkst pētījumu un informācija ir sadrumstalota.
“Latvijā nav veikti populācijā balstīti pētījumi šīs problēmas monitoringam, kur vienlaikus tiktu ievākta informācija gan par vielu lietošanas paradumiem, gan narkoloģiskajām un psihiatriskajām diagnozēm, kas noteiktu atkarību slimību iestāšanos. Tāpat informācija par pusaudžu apreibinošo vielu lietošanu ir sadrumstalota un būtu jāapkopo no vairākiem avotiem,” stāsta A. Masaļska.
Arī Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, raksturojot situāciju, atsaucas uz vairākiem avotiem, lielākoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētajiem datiem, kas iegūti 2019. gada Eiropas skolu aptaujas projektā par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD).
ESPAD 2019. gada pētījumā atklājās, ka Latvijā alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši 89% 15–16 gadus veci skolēni, kamēr vidējais 30 aptaujas dalībvalstu rādītājs bija par 10 procentpunktiem zemāks jeb 79%. Aptaujā arī noskaidrojās, ka piecas un vairāk alkohola devas (viena alkohola deva ir 12 g absolūtā 100% alkohola, kas atbilst, piemēram, 150 ml vīna, 40 ml stiprā alkohola, 312 ml gaišā vai 217 ml tumšā alus) vienā lietošanas reizē pēdējā mēneša laikā izdzēruši 36% Latvijas skolēnu.
Saskaņā ar pētījumu Latvija Eiropas valstu vidējos rādītājus pārsniedza arī datos par narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Noskaidrojās, ka jebkuras narkotikas pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni, kamēr visu ESPAD valstu vidējais rādītājs – 17% skolēnu.
Savukārt to, ka problēma kopš ESPAD pētījuma visdrīzāk nav būtiski samazinājusies, apliecina I. Kurmes norāde, ka no 2021. gada palielinājies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie 0–17 gadus veciem bērniem ar atzīmi par alkohola lietošanu.
Atkarīgi kļūst arī bērni no “labām” ģimenēm
LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore vērš uzmanību, ka nepilngadīgie apreibinošās vielas lieto dažādu iemeslu dēļ, turklāt atkarīgi kļūst arī bērni, kas nāk no “kārtīgām” ģimenēm un labi mācās skolā.
To, ka riskam kļūt par atkarīgo ir pakļauts jebkurš nepilngadīgais, apliecina arī institūcijas, kas ikdienā strādā ar atkarīgajiem bērniem.
Pusaudžu resursu centrā, kur sadarbībā ar LM tiek īstenota atkarības risku mazināšanas programma un dialektiski biheiviorālās terapijas programma augsta riska pusaudžiem, vidējais vecums pusaudzim ar vielu lietošanu kā primāro grūtību ir 14 gadi, galvenokārt tie ir puiši, norāda centra vadītāja A. Masaļska.
Viņa skaidro, ka šie bērni visbiežāk dzīvo ārpus galvaspilsētas, ir auguši viena vecāka ģimenē vai bez vecāku aprūpes. Nereti viņu anamnēzē ir pašnāvības mēģinājumi, traumatisku un vardarbīgu notikumu pieredze, uzvedības un mācību traucējumi.
Arī Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja Madara Lapsa LV portālam iezīmē līdzīgu ainu.
“Parasti bērni, kas kļūst atkarīgi no apreibinošām vielām, ir vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Lielākā daļa ir zēni, bet arī meiteņu skaits pieaug. Šie bērni bieži nāk no ģimenēm ar zemākiem sociāli ekonomiskiem apstākļiem, kur ir bijuši emocionāli un psiholoģiski traucējumi, vai arī no ģimenēm, kurās vecāki paši ir atkarīgi no apreibinošām vielām,” secina M. Lapsa.
Vienlaikus, kā norāda Atkarību profilakses centra vadītāja, novērojama arī tendence pieaugt to bērnu skaitam, kuri nāk no ļoti labi situētām ģimenēm ar šķietami augstu sociālo statusu.
“Vecāki šajās ģimenēs bieži ir aizņemti ar naudas pelnīšanu vai citām interesēm un vajadzībām, kas nav saistītas ar bērniem un viņu audzināšanu, un patiesu interesi par bērnu dzīvē notiekošo. Problēmām šādās ģimenēs ir tendence tikt atklātām tikai tad, kad situācija jau ir ļoti nopietna, jo pastāv ģimenes iekšējā nepieciešamība nevērsties pēc palīdzības, lai nezaudētu sekmīgi pozicionēto ārējo veiksminieku tēlu,” stāsta M. Lapsa.
Rehabilitācijas pakalpojumiem trūkst pēctecības
LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore I. Kurme norāda, ka ministrija jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus bērniem ar atkarībām.
Patlaban nepilngadīgām personām tiek nodrošināts sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā, kuru kopš 2018. gada realizē SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs”.
“Pieprasījums pēc šī pakalpojuma sabiedrībā nemitīgi aug. 2018. gadā, kad ministrija pilotprojekta veidā uzsāka pakalpojuma nodrošināšanu, to saņēma 58 bērni Rīgā.
2022. gadā pakalpojumu saņēma jau 630 bērni Rīgā, Liepājā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Siguldā un Tukumā.
2023. gadā pakalpojums tika sniegts mazākam skaitam saņēmēju – 453 bērniem –, jo nebija iespējams piešķirt papildu finansējumu, kā tas izdevās 2022. gadā,” stāsta I. Kurme.
Pakalpojums ilgst līdz 180 dienām, un tā saņemšanas laikā tiek sniegtas konsultācijas pusaudžiem un viņu ģimenēm, piedāvātas grupu nodarbības pusaudžiem un vecākiem, iekļauta kognitīvi biheiviorālā terapija, psihoterapija, psihiatra vai narkologa iesaiste, mākslas, sporta un citi pasākumi.
Vienlaikus I. Kurme ir novērojusi, ka šis pakalpojums ir rezultatīvs tādiem pusaudžiem, kuri vai nu paši ir motivēti saņemt atbalstu, vai saņem atbalstu no pieaugušajiem, kas motivē piedalīties aktivitātēs.
Par to liecina arī PRC vadītājas A. Masaļskas sacītais, ka no klientiem ar apreibinošo vielu lietošanas problēmām 65% sasniedz savus terapijā noteiktos mērķus, savukārt 25% pakalpojumā nevēlas iesaistīties, no tā atsakās vai to neapmeklē bez attaisnojoša iemesla.
Lai rehabilitācija sasniegtu arī mazāk motivētus bērnus un bērnus ar kompleksām problēmām, LM izdevies saņemt papildu finansējumu jauna valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izstrādei un ieviešanai 2023. gadā. Pērn kompleksu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu līdz 180 dienām pilnīgi vai daļēji saņēma 49 bērni.
Tāpat 2023. gadā nodibinājums “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” ar LM atbalstu Liepājā, Daugavpilī, Smiltenē, Tukumā un Rīgā vairākus mēnešus sniedza sociālā mentora pakalpojumu kopumā ap 65 bērniem. Šāds pakalpojums tādā pašā apjomā tiks organizēts arī 2024. gadā no jūlija līdz decembrim.
“Bērniem, kas saskarās ar alkohola un narkotisko vielu lietošanas problēmām, ir pieejami valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi gan ambulatori, gan stacionāri, tomēr tie ir ļoti fragmentēti un ir grūti nodrošināt pakalpojuma pēctecību,” kopumā pakalpojumu pieejamību atkarīgajiem bērniem vērtē LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore I. Kurme.
Sociālais mentors pēctecības nodrošināšanai
Lai mazinātu risku, ka pēc akūto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas jaunietis “pazūd” no atbildīgo iestāžu redzesloka un atgriežas ārstniecības iestādē ar vēl smagākiem veselības traucējumiem, Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un jomas ekspertiem plāno ieviest un normatīvajos aktos nostiprināt sociālā mentora pakalpojumu bērniem un jauniešiem, kuri stacionēti alkohola un narkotisko vielu lietošanas izraisītu veselības traucējumu dēļ.
“Balstoties uz individuālu, bērna vajadzībās balstītu pieeju, pasākuma ieviešanas mērķis ir nodrošināt mentora pakalpojumus, lai veicinātu sadarbību ārstēšanas un rehabilitācijas procesā, stiprinātu pašregulācijas spējas un prasmes, veicinātu patstāvību un pašaprūpi (pakāpeniska sagatavošana patstāvīgai dzīvei), kā arī nodrošinātu sadarbību starp veselības aprūpes, sociālās aprūpes un izglītības sektoru,” LV portālam pakalpojuma būtību izskaidro I. Kurme.
Plānots, ka pakalpojuma pilotprojektu sāks ieviest 2025. gadā, to nodrošinot līdz 36 bērniem. Ar laiku mentora pakalpojumu paredzēts nodrošināt visā Latvijas teritorijā.
Jomas ekspertu viedoklis atšķiras
Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja M. Lapsa atzinīgi vērtē sociālā mentora pakalpojuma nostiprināšanu normatīvos.
“Bērniem un jauniešiem bieži trūkst nepieciešamā atbalsta, lai turpinātu savu atveseļošanās ceļu un izvairītos no recidīva.
Sociālais mentors varētu sniegt emocionālu un praktisku atbalstu, palīdzot bērniem un jauniešiem integrēties sabiedrībā, atrast izglītības vai darba iespējas un uzlabot viņu sociālās prasmes.
Šāds atbalsts varētu būt svarīgs, lai nodrošinātu ilgtermiņa panākumus un samazinātu recidīva risku,” pauž M. Lapsa, vienlaikus uzsverot, ka pakalpojuma kvalitāte ir cieši saistīta ar atbildīgu un nopietnu sociālo mentoru iepriekšēju sagatavošanu.
Savukārt PRC vadītāja A. Masaļska uzskata, ka, iespējams, stratēģiski pareizāk būtu pilnveidot pašreizējos pakalpojumus un programmas, kā arī reālo rīcību pamatot ar pētījumiem.
“Pirms jaunu pakalpojumu veidošanas būtu kritiski jāizvērtē pašreizējā situācija un skrupulozi jāizpēta, kurai pusaudžu grupai ir vislielākais atkarību slimību risks.
Mums ir nepieciešams visaptverošs, populācijā veikts pētījums par bērnu, pusaudžu un jauniešu psihiskās veselības stāvokli, lai spētu jēgpilni veidot pakalpojumus.
No līdz šim pieejamās informācijas par pusaudžu apreibinošo vielu lietošanas paradumiem nerodas pārliecība, ka šāda veida pakalpojums būtu atbilstošs. Mums vēl aizvien trūkst profilaksē balstītu, visaptverošu pasākumu skolās, ģimenēs un komūnās, kas spētu samazināt šo jauniešu skaitu. Tāpat ir jāraugās, vai šāda veida pakalpojums nedublē jau pieejamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, biedrības “Resiliences centrs”, atbalsta centra “Plecs” vai “Mentor Latvia” sniegto palīdzību. Iespējams, stratēģiski pareizāk būtu pilnveidot jau izveidotos pakalpojumus un programmas,” PRC viedoklī dalās A. Masaļska.
