Jaunie ārsti vairākkārt ir aktualizējuši jautājumu par krievu valodas lietošanu darba vidē, norādot to kā vienu no apgrūtinošiem darba apstākļiem. Hosams Abu Meri informēja, ka tuvākajā laikā tiks sagatavoti priekšlikumi Ārstniecības likumā, lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs. Savukārt jūnija vidū Saeimā pieņemti Veselības ministrijas virzītie grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas paredz, ka gadījumos, ja pacientam ir apgrūtinoši sazināties valsts valodā, viņš var ņemt līdzi tuvinieku vai tulku, kas var palīdzēt saziņā ar ārstniecības personu.
“Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un ir jāsāk ņemt vērā, ka mums ir jauni kolēģi, studenti, ārsti, kuri krievu valodu nesaprot. Paredzams, ka viena risinājuma ārstniecības iestādēm nebūs, risinājumi būs individuāli. Skaidra un saprotama informācijas apmaiņa starp pacientu un ārstniecības personu ir svarīgs priekšnosacījums, lai pacients ārstniecības procesā justos droši. Tomēr Satversmes tiesa ir norādījusi Latvijas iedzīvotāju tiesības un arī pienākumu lietot latviešu valodu kā mutvārdu, tā arī rakstveida saziņā. arī Valsts valodas likumā īpaši norādīts, ka valsts valodas lietošanas obligātums attiecas uz iestādēm, kurās kapitāldaļu turētājs ir valsts. Nevienā normatīvajā aktā, arī medicīnas izglītības programmās, nav noteikts pienākums attiecībā uz krievu valodas zināšanu un izmantošanu ārstniecības procesā,” teica veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis informēja, ka jau reģistratūrā, veicot pierakstu pie speciālista, pacients tiek informēts, ka pakalpojums tiek sniegts valsts valodā. Ja ir valodas barjera, pacients tiek aicināts ņemt kādu līdzi, kas nodrošinās tulkošanu. Papildus slimnīca izmanto tehnoloģiskus risinājumus, ja pacients runā retāk sastopamā valodā un īsā laikā piesaistīt tulku ir problemātiski. Atsevišķos gadījumos tiek iesaistīta arī vēstniecība. Stacionārs arī apkopo informāciju, kādas valodas ārstniecības personāls pārzina. Tas ir vienkāršs risinājums, ko ārstniecības iestādes var ieviest, viņš uzsvēra šodienas tikšanās laikā.
Problemātika saglabājas Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, norādīja Bērnu slimnīcas personāldaļas vadītāja Ilze Valdovska. Tāpat viņa uzsvēra, ka svarīgi ir darbinieku vidū stiprināt un iedzīvināt ziņošanas sistēmu, lai problēmsituācijas varētu risināt un ārstniecības personāls justos droši.
Lai iegūtu plašāku izpratni par situāciju veselības aprūpes iestādēs un personāla pieredzi svešvalodu lietošanas jomā, Latvijas Jauno ārstu asociācija veica aptauju, kurā piedalījās 1800 respondenti - medicīnas studenti (580) un veselības aprūpes jomā strādājošie (1218). Iegūtie dati liecina, ka, nomainoties paaudzēm, pieaug to veselības aprūpē strādājošo daudzums, kuri neprot krievu valodu: sertificēti speciālisti – 12,8%, rezidenti – 37,5%, studējošie – 51,5%. Saskaņā ar aptauju, 19,2% strādājošo savas krievu valodas zināšanas novērtēja kā vidējas, 44,6% kā labas, bet 14,8% respondentu krievu valoda ir dzimtā. Samazinās veselības aprūpes speciālistu skaits, kas neprot angļu valodu: 16,4% strādājošie un 0% studējošo.
Darbinieki, kuri neprot krievu valodu, saskārušies ar kolēģu nosodījumu, mobingu, bosingu. 39,7% respondentu saskārušies ar kolēģu izteikumiem, ka krievu valodas nezināšana ir nepieņemama. Kopumā 13,1% anketu aizpildījušo veselības aprūpes speciālistu uzskata, ka krievu valodas zināšanas ir obligātas, strādājot veselības aprūpē.
Lielākā daļa (92%) veselības aprūpē strādājošo, kas neprot krievu valodu, atzīmē, ka valodu barjera ietekmē komunikāciju ar pacientu, papildus tas var darīt risku saņemt sliktāku veselības aprūpi. 61% respondentu valodas barjeras saskaras ar emocionālu vardarbību, bet 3% - ar fizisku vardarbību. Šāda attieksme biežāk sastopama Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet salīdzinoši mazāk – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Respondenti komentēja, ka valodas barjeras gadījumos lūdz palīdzību kolēģiem, izmanto tehnoloģijas, kā arī ir bijuši pacienti, kas ieradušies ar tulku vai radinieku, kas palīdz sazināties ar veselības aprūpes speciālistu.
