DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. maijā, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

VPR komanda Narvā līdzdarbojas starptautiskā darba grupā par reģiona enerģētikas un klimata plānu 

Publicitātes foto

Igaunijas pilsētā Narvā maijā Tartu Universitāte organizēja projekta “CEESEU-DIGIT” darba grupu par ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādi Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Īpaša uzmanība sarunu laikā tika pievērsta enerģētiskās nabadzības mazināšanai, mazāk aizsargāto grupu iesaistei un taisnīgai enerģijas pārejai. 

Šobrīd arī Vidzemē tiek sagatavots Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns. Būtisks atbalsts tā sagatavošanai ir Eiropas Savienības Life programmas projekta “CEESEU-DIGIT” partnerība, kurā vienkopus strādā un zināšanās dalās vairāku valstu reģionālās enerģētikas aģentūras, Tartu Universitāte, Pasaules Dabas Fonds un Klimata Alianse. Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Kopumā projektā pārstāvētās valstis ir – Latvija, Igaunija, Polija, Vācija, Slovēnija, Ungārija, Čehija un Horvātija.  

Tikšanās mērķis bija dalīties pieredzē, kā Centrālās un Austrumeiropas valstīs tiek sagatavoti enerģētikas plānošanas dokumenti un kā tajos iekļaut arī pasākumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai. Partnerībā uzmanība tiek pievērsta arī mazāk aizsargātajām grupām, mēģinot rast veidus dažādu iedzīvotāju grupu iesaistei enerģētikas dokumentu sagatavošanā un lēmumu pieņemšanā.  

Tartu Universitātes pētnieks Lenards Benjamins Milihs sanāksmes laikā vērsa uzmanību uz klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. “Klimata pārmaiņas ietekmē nabadzīgākos un neaizsargātākos iedzīvotājus, kuriem bieži ir vismazākā spēja pielāgoties. Ir ļoti svarīgi apzināt, kuras iedzīvotāju grupas tiks visvairāk pakļautas klimata izmaiņu radītajām sekām,” sacīja B. Milihs. Par mazāk aizsargātajam grupām  klimata krīzes laikā pasaulē tiek uzskatīti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, seniori, sievietes, bērni, cilvēki ar invaliditāti, migranti un bēgļi, lauksaimnieki un zvejnieki un vietējās kopienas/tautas, kas tiešā veidā atkarīgas no vietējiem dabas resursiem. Klimata pārmaiņas pastiprina esošo nevienlīdzību un ietekmē šīs mazāk aizsargātās grupas visvairāk. Ir svarīgi izstrādāt un īstenot politikas, plānošanas dokumentus, kas ņem vērā šo grupu vajadzības un nodrošina taisnīgu un iekļaujošu pieeju – piekļuvi resursiem, izglītībai, veselības aprūpei un juridiskai aizsardzībai.  

Tikšanās laikā tika pieminēts jauns termins “enerģētiskā elastība”. Pēdējo gadu laikā Latvijā uzmanība vērsta uz terminu “enerģētiskā nabadzība”, taču to šobrīd papildina “enerģētiskā elastība”. Enerģētiskā nabadzība attiecas uz situāciju, kad mājsaimniecībām nav pietiekamu finanšu resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju ikdienas vajadzībām, piemēram, apkurei, apgaismojumam, ēdiena gatavošanai un citām būtiskām funkcijām. Savukārt enerģētiskā elastība nozīmē mājsaimniecības vai indivīda rīcībspēju, lai paaugstinātu energoefektivitāti un stabilitāti (piemēram, uzstādīt saules paneļus vai pāriet uz efektīvāku apkures veidu, enerģijas uzkrāšanu u.c.).  

Reģiona līmenī,  kā arī pašvaldību enerģētikas un klimata plānos būtisks koncepts, kam jāpievērš uzmanība, ir taisnīga enerģijas pāreja no fosilā kurināmā uz ilgtspējīgām un videi draudzīgākām enerģijas sistēmām. Igaunija aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un veicinātu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, taču vēl joprojām degakmens tiek izmantots enerģijas ražošanai. Arī VPR komandai bija iespēja doties uz vienām no Narvas apkaimes degakmens raktuvēm. Kohtlas raktuves ir nozīmīgs Igaunijas rūpniecības mantojuma objekts, kas ilustrē degakmens ieguves vēsturi un tā ietekmi uz reģionu. No 1937. gada raktuvēs ieguva degakmeni, kas ir bagāts ar organiskām vielām un tiek izmantots kā kurināmais un ķīmiskās rūpniecības izejviela. Iegūtais degakmens galvenokārt tika izmantots elektroenerģijas ražošanai un eļļas ieguvei. Taču Kohtlas raktuves tika slēgtas 2001.gadā, akcentējot arī Igaunijas virzību uz plašākiem pārmaiņu procesiem enerģētikas nozarē. Šobrīd šajās raktuvēs ir izveidots muzejs, kurā iespējams iepazīties ar degakmens ieguves vēsturi, tehnoloģijām un raktuvju darbinieku ikdienu.  

Jau iepriekš vēstīts, ka 29.maijā Cēsīs notiks diskusija, kurā VPR komanda kopā ar laika ziņu redaktoru Tomu Brici vērsīs uzmanību uz aktuālajiem klimata riskiem Latvijā un reģiona līmenī. Vēl līdz 27. maijam VPR aicina viedokļu līderus un interesentus pieteikt savu dalību diskusijā saitē: https://forms.office.com/e/kjErg6P92a Vairāk par projekta “CEESEU-DIGIT” aktivitātēm Vidzemē un 29. maija diskusiju lasiet ŠEIT. 

Projekts “CEESEU-DIGIT” ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI