Latvijai nepieciešams pielāgots risinājums: pieredze un izaicinājumi
Latvijā ģeotermālās enerģijas potenciāls līdz šim ir maz izmantots, taču dažādos reģionos ir identificētas teritorijas, kur tās pielietošana varētu būt efektīva. Latvijā galvenokārt pieejama zemas temperatūras ģeotermālā enerģija, kuru var izmantot kombinācijā ar citām tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem un saules enerģiju. Šobrīd nav izveidotu centralizētu siltumtīklu, kas darbotos ar ģeotermālo enerģiju, tomēr atsevišķos reģionos ir veikti pētījumi par šī resursa izmantošanas iespējām nākotnē.
Viena no teritorijām ar ievērojamu ģeotermālās enerģijas potenciālu ir Jelgavas novada Elejas pagasts. Iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka šajā reģionā ūdens temperatūra varētu būt pietiekama tā izmantošanai apkures vajadzībām. Lai gan šobrīd centralizēta siltumapgāde tur nav attīstīta, nākotnē ģeotermālā enerģija varētu kļūt par nozīmīgu atjaunīgās enerģijas avotu.
Darba grupas diskusijās tika analizētas ģeotermālās enerģijas pieejamības atšķirības dažādās Eiropas valstīs. Kamēr Ungārijā augstas temperatūras ģeotermālie resursi ļauj siltumtīkliem darboties bez būtiskiem papildu risinājumiem, Latvijā un citās Ziemeļeiropas valstīs nepieciešams kombinēt zemas temperatūras ģeotermālo siltumenerģiju ar citiem atjaunīgiem risinājumiem, piemēram, siltumsūkņiem, saules paneļiem un enerģijas akumulācijas iekārtām. Šāda pieeja ļautu efektīvāk izmantot pieejamos dabas resursus, vienlaikus samazinot fosilo kurināmo patēriņu un veicinot enerģētisko neatkarību.
"Lai arī Latvijā ģeotermālās enerģijas potenciāls nav tieši salīdzināms ar Ungāriju, mums ir iespēja izmantot zemes siltumu ar siltumsūkņu palīdzību, īpaši veidojot energokopienas un jaunus ciemus vietās, kur nav centralizētā siltumapgāde. Tagad, kad Latvijā ir izveidots skaidrs energokopienu regulējums, ir būtiski veicināt šādu iniciatīvu attīstību, nodrošinot arī stabilu politikas un finanšu atbalstu," norādīja Baiba Šelkovska, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja.
Ungārijas pieredze ģeotermālās enerģiju izmantošanā
Vizītes laikā dalībnieki apmeklēja divus ģeotermālās apkures objektus – Gijoras un Mosonmagjarovāras ģeotermālās sistēmas, kas sniedz būtisku pienesumu pilsētu energoapgādei.
Gijoras pilsētā, kur dzīvo aptuveni 132 000 iedzīvotāju, darbojas viena no lielākajām ģeotermālās apkures sistēmām Ungārijā. Sistēma, ko pārvalda uzņēmums “PannErgy” , izmanto dziļos urbumus (2430–2580 metri), lai iegūtu karsto ūdeni ar temperatūru 98–101°C. Šis risinājums aizstāj dabasgāzes izmantošanu un būtiski samazina CO₂ emisijas.
Mosonmagjarovārā izveidotā ģeotermālā apkures sistēma izmanto dziļurbumus līdz 2 300 metriem, kur tiek iegūts ģeotermālais ūdens ar temperatūru 83 °C, kas tiek izmantots tiešai apkurei pilsētas centralizētajā siltumapgādē. Šāds risinājums ļauj nodrošināt stabilu siltumapgādi apkures sezonas laikā, samazinot dabasgāzes patēriņu un kopējās siltumapgādes izmaksas. Projekts ir izstrādāts tā, lai efektīvi darbotos vismaz 40 gadus, nodrošinot ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu alternatīvu fosilajiem energoresursiem.
Citu valstu pieredze un labās prakses piemēri
Darba grupas laikā tika analizēti ģeotermālās enerģijas izmantošanas piemēri, kas varētu būt noderīgi arī citām projekta partneru valstīm.
Lietuvas pieredze ar Klaipēdas ģeotermālo spēkstaciju atklāj gan iespējas, gan izaicinājumus šādu sistēmu uzturēšanā. Šī spēkstacija, kas bija pirmais šāda veida projekts Baltijas valstīs, tika atklāta 2004. gadā, bet 2017. gadā tās darbība tika pārtraukta tehnisku un ekonomisku problēmu dēļ. Tās urbuma dziļums sasniedz 1,1 km, un iegūtā ūdens temperatūra ir ap 38°C, kas bija pietiekami, lai ar siltummaini nodrošinātu līdz 13 MW siltumenerģijas jaudu. 2022. gadā Klaipēdas pašvaldība pārņēma spēkstacijas aktīvus un uzticēja tās pārvaldīšanu uzņēmumam "Klaipėdos energija", ar mērķi attīstīt tās atjaunošanu un pielāgot efektīvākām tehnoloģijām. Eksperti norāda, ka, apvienojot ģeotermālo enerģiju ar siltumsūkņiem un citiem atjaunīgajiem resursiem, iespējams uzlabot šādu sistēmu ilgtspēju un ekonomisko dzīvotspēju.
Savukārt Polija pēdējos gados ir aktīvi attīstījusi ģeotermālās enerģijas izmantošanu, palielinot kopējo uzstādīto jaudu no 74 megavatiem (MW) 2020. gadā līdz 129 MW. Pašlaik valstī darbojas septiņas ģeotermālās stacijas. Aptuveni 40% Polijas teritorijas ir piemērota tiešai ģeotermālo ūdeņu izmantošanai apkures sistēmās, jo šajās teritorijās ģeotermālie ūdeņi atrodas ne dziļāk par 2000 metriem un to temperatūra nav zemāka par 50°C.
Piemēram, Pyrzyce pilsētā darbojas ģeotermālā apkures sistēma, kas izmanto ūdeni no aptuveni 1,5–1,7 km dziļiem urbumiem, kur temperatūra sasniedz 64–87°C. Sistēmas uzstādītā siltuma jauda ir 50 MW, nodrošinot siltumapgādi aptuveni 13 000 iedzīvotāju.
Šie piemēri demonstrē, ka arī reģionos ar vidējas temperatūras ģeotermālajiem resursiem iespējams attīstīt energoefektīvas centralizētās apkures sistēmas. Latvijai, līdzīgi kā Lietuvai un Polijai, būtu jāveic padziļināti pētījumi un jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija ģeotermālās enerģijas attīstībai, ņemot vērā vietējos hidroģeoloģiskos apstākļus un iespēju apvienot dažādus atjaunīgās enerģijas avotus.
Secinājumi: nepieciešams ilgtermiņa atbalsts
Darba grupā apspriestie piemēri apliecina, ka ģeotermālajai enerģijai ir potenciāls būtiski samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un stabilizēt siltumapgādes izmaksas. Ungārijā augstas temperatūras ģeotermālie resursi ļauj veidot efektīvas centralizētās apkures sistēmas, savukārt Lietuvā un Polijā izmantoti risinājumi, kas apvieno mērenas temperatūras ģeotermālo enerģiju ar citiem atjaunīgās enerģijas avotiem.
Latvijai šie piemēri kalpo kā vērtīgs atskaites punkts, no kā mācīties un attīstīt pielāgotus risinājumus vietējiem apstākļiem. Zemas temperatūras ģeotermālās enerģijas integrēšana ar siltumsūkņiem, saules enerģiju un akumulācijas iekārtām varētu piedāvāt dzīvotspējīgu alternatīvu tradicionālajai apkurei. Lai to īstenotu, nepieciešami pārdomāti politikas instrumenti un finansiālais atbalsts, kas veicinātu šo tehnoloģiju ieviešanu pašvaldībās un privātajā sektorā.
Par projektu
Projekts Green4HEAT ir cieši saistīts ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem dokumentiem. Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Attīstības programma līdz 2027. gadam izceļ reģiona prioritātes virzībā uz zema oglekļa ekonomiku, energoresursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Šajos plānošanas dokumentos īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt energoefektivitātes risinājumus, kas palīdzētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā un integrēt atjaunīgos energoresursus.
Projekta laikā tiks sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem, sniedzot vadlīnijas, kā veicināt ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu ieviešanu reģionā. Tas radīs impulsus ne tikai tehnoloģiskajām izmaiņām, bet arī attieksmes maiņai sabiedrībā, veidojot lielāku pieprasījumu pēc videi draudzīgām un ilgtspējīgām siltumapgādes sistēmām.
Projekts “Zaļo apkures un dzesēšanas risinājumu ieviešanas paātrināšana ES teritorijās” (Green4HEAT) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt iesaistīto reģionu centienus nodrošināt ilgtspējīgu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanas risinājumu ieviešanu, uzmanību pievēršot teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, samazinot SEG emisijas un nodrošinot atjaunīgo energoresursu integrēšanu. Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un sociālajos tīklos – Facebook un LinkedIn.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
