Birokrātijas mazināšanas pasākumi notiek dažādos virzienos – nozīmīgākais no tiem ir digitalizācija. Vairākās ZM padotības iestādēs patlaban notiek aktīvs darbs pie sistēmu savstarpējas integrācijas, procesu vienkāršošanas un papīra formāta dokumentu aprites samazināšanas, lai nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana kļūtu ērtāka un ātrāka.
Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem būtiski ir mazāk laika pavadīt atskaišu sagatavošanā un pārbaudēs, tāpēc ZM iestādes samazinās veicamo pārbaužu skaitu, tās apvienojot vienotā pārbaudē, kad vienā pārbaudē kontrole tiks veikta par ZM dažādu iestāžu kompetencē esošajām jomām. Iespēju robežās pārbaudes tiks veiktas attālināti, izmantojot statistikas datus un tālizpētes metodes. Tāpat tiek samazināts iesniedzamo dokumentu skaits. Datu sistēmas integrējot, tiek strādāts pie tā, lai iestādes var pašas apmainīties ar nepieciešamajiem datiem un lauksaimniekiem nav atkārtoti jāievada viena un tā pati informācija. Vienlaikus tiek attīstīta pašu elektronisko uzskaites sistēmu darbība, lai nākotnē lauksaimnieki saziņai ar valsts iestādēm varētu izmantot tikai vienu sistēmu. Arī mežsaimniekiem un zivsaimniekiem tiek attīstīti digitālie pakalpojumi, uzlabojot reģistru un aplikāciju funkcionalitāti.
Daži piemēri administratīvā sloga mazināšanā:
- ja līdz šim tiešmaksājumu saņemšanai informācija bija jāiesniedz četras reizes gadā, tad no 2024. gada – tikai vienu reizi;
- daļējai kredītprocentu dzēšanai ap 2800 klientiem nebūs jāiegūst un jāsniedz banku izziņa par samaksātajiem procentiem – informāciju Lauku atbalsta dienests saņems pa tiešo no bankas;
- Pārtikas un veterinārais dienests dzīvnieku īpašniekiem, pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem samazinājis pārbaužu skaitu par aptuveni 2200 inspekcijām gadā;
- Valsts augu aizsardzības dienests no līdzšinējām ap 600 pārbaudēm stādaudzētavās pie profesionālajiem operatoriem samazina līdz 400;
- Valsts meža dienests samazina uzraudzības koksnes iepakojamā materiāla sagatavotāju pārbaužu skaitu no 280 pārbaudēm uz 140;
- no 15. jūlija tiks ieviestas elektroniskas medību atļaujas, informāciju par nomedītajiem limitētajiem dzīvniekiem mednieki Valsts meža dienesta iesniegs elektroniski aplikācijā “Mednis”.
Digitalizācijas procesā tiek ņemtas vērā arī cilvēku ērtības un tiem, kas to vēlas, ir saglabāta iespēja saņemt pakalpojumus mutiski, izmantojot telefona sakarus. Jau šobrīd Lauku atbalsta dienests piedāvā savus pakalpojumus ārpus oficiālā darba laika.
Otrs virziens administratīvā sloga mazināšanā ir Armanda Krauzes prioritāte novērst neracionālu administratīvo slogu Latvijas lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniekiem, kas tiek veidots ES līmenī. Visās augstākā līmeņa ES sarunās un sanāksmēs zemkopības ministrs ir uzstājis uz to, ka ir jāpārskata nosacījumi, kas sarežģī un kavē nozaru darbību.
Īpaši problemātiskus nosacījumus jau ir izdevies novērst ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), kur pirmo gadu tiek ieviests jauns komplicēts finansējuma sadales modelis. Lauksaimniekiem būs brīvākas iespējas stingro vides un klimata pasākumu ieviešanas izvēlē. Un arī ļoti būtisks panākums ir tas, ka ļoti detalizēti saplānoto nacionālo KLP Stratēģisko plānu dalībvalstij būs atļauts grozīt divas reizes gadā, tādējādi sniedzot iespēju operatīvi pielāgoties iepriekš neparedzētām situācijām nozarē un tirgū.
Šie ir bijuši akūti un steidzami risinājumi, tomēr ministrs turpina strādāt pie tā, lai lauksaimnieku protestu laikā Latvijas iesniegtie politikas vienkāršošanas priekšlikumi tiktu ņemti vērā un iestrādāti ES likumdošanā. Kā arī diskusijās par katru jauno iecerēto ES līmeņa regulējumu ir jāpieliek ļoti būtisks darbs, lai jaunie ES nosacījumi būtu pietiekami viegli ieviešami un nesarežģītu darbu Latvijas lauksaimniekiem un uzņēmējiem.
