Kopbudžeta ieņēmumi kopumā šā gada pirmajā ceturksnī bija 4,1 miljards eiro, pieaugot par 511,4 miljoniem eiro jeb 14,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet izdevumi pieauga par 5,3%, sasniedzot 4,1 miljardu eiro. Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šogad saņemti būtiski augstākā apmērā (par 290 miljoniem eiro vairāk) nekā gadu iepriekš. Tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondā (TPF) šā gada martā saņemts avanss 57,5 miljonu eiro apmērā, lai veiktu investīcijas kūdras nozares pārkārtošanā, tai skaitā paredzot atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā, kā arī degradēto kūdras purvu rekultivācijas aktivitātes un atbalsts sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada pirmajā ceturksnī iekasēti 3,1 miljardu eiro apmērā, kas ir par 154 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu. Jāatzīmē, ka iepriekšējo gadu pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumu kāpums bija ievērojami straujāks – 2022. gadā pieauguma temps bija 19,8% un 2023. gadā – 12,3%, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem augot visstraujāk, ko savukārt ietekmēja augstā inflācija. Ja 2022. gada trijos mēnešos bija vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 27,6% un 2023. gada attiecīgi par 33,4%, tad šogad PVN ieņēmumi iekasēti par 111,6 miljoniem eiro jeb 11% mazāk nekā pērn, veidojot 901,8 miljonus eiro. Augstās energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus. Būtisks kritums vērojams PVN ieņēmumos arī vairumtirdzniecības nozarē, kur mazākas iemaksas veikuši naftas produktu un degvielas, kā arī lauksaimniecības preču vairumtirgotāji.
Turpretī šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, labi pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, palielinoties darba samaksas fondam. 2024. gada pirmajā ceturksnī aprēķinātajā darba samaksas fondā vērojams pieaugums par aptuveni 10%. Tādējādi sociālās iemaksas šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 1,1 miljardu eiro, pieaugot par 157,6 miljoniem eiro jeb 17%, tostarp šā gada martā sociālās iemaksas bijušas par 84,6 miljoniem eiro jeb 33,6% augstākas nekā martā pērn. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 574 miljoni eiro – par 61,4 miljoniem eiro jeb 12% augstāki nekā gadu iepriekš.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja arī nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024. gada trijos mēnešos iekasēti 202,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 46,6 miljoniem eiro jeb teju trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums skaidrojams ar šā gada janvārī komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 24,2 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. Jāatzīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau šā gada aprīlī sāka izmaksu veikšanu uz kredītņēmēju kontiem par šā gada pirmo ceturksni, tostarp līdz 12. aprīlim ir veikti 842 maksājumi par kopējo summu 179,7 tūkstoši eiro. Kompensācijas par pirmo ceturksni tiks izmaksātas pakāpeniski līdz 30. aprīlim. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, paaugstinot procentu likmes, par 23,1 miljonu eiro lielāki nekā pirmajā ceturksnī pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
Analizējot kopbudžeta izdevumus, kas 2024. gada pirmajā ceturksnī bija 4,1 miljards eiro, vērojams pieaugums par 205,8 miljoniem eiro jeb 5,3% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ĀFP izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros. Tāpat Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 35,7 miljonu eiro apmērā un RailBaltica izdevumi 2024. gada trijos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 19,7 miljonus eiro. Savukārt, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniski sākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī bijuši par 104,3 miljoniem eiro mazāki nekā pērn un veidoja 71,4 miljonus eiro. Tādējādi jāatzīmē, ja 2024. gadā kopumā valsts pamatbudžetā ĀFP izdevumi tiek plānoti 2,2 miljardu eiro apmērā, tad šā gada pirmajā ceturksnī ĀFP izdevumu izpilde ir vien 319,1 miljoni eiro (14% no plānotā apjoma).
Tāpat izdevumu pieaugumu kopbudžetā 2024. gada pirmajā ceturksnī noteica būtiski pieaugušie kopbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas bija par 162,6 miljoniem eiro jeb 22,9% augstāki nekā gadu iepriekš un veidoja 874,2 miljonus eiro. Atbilstoši VID datiem šā gada pirmajā ceturksnī vērojams vidējās darba samaksas pieaugums par 11,1%, taču, ja publiskajā sektorā vidējā darba samaksa pieaugusi pat par 17,5%, tad privātajā sektorā pieaugums ievērojami mazāks – tikai 8,6%. Kāpumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan arī atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Arī pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai būtiski pieauga, kas lielā mērā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, tai skaitā valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai šā gada pirmajā ceturksnī augusi par 21%.
Šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā vairāk nekā uz pusi kāpuši kapitālie izdevumi – par 105,9 miljoniem eiro jeb 55%, veidojot 298,5 miljonus eiro. Būtiskais pieaugums skaidrojams ar lielākiem izdevumiem valsts pamatbudžetā, kamēr pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par trešdaļu, salīdzinot ar trim mēnešiem pirms gada. Pamatbudžeta kapitālie izdevumi pieauguši pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā, šā gada februārī saņemot maksājumu 145,3 miljonu eiro apmērā bruņojuma iegādei.
Sociālā rakstura maksājumi kopbudžetā 2024. gada pirmajā ceturksnī 1,3 miljardu eiro apmērā bijuši tuvu pērnā gada līmenim, pieaugot par 21,9 miljoniem eiro jeb 1,7%. Nedaudz sarukuši izdevumi vecuma pensijām valsts speciālajā budžetā – par 4,1 miljonu eiro jeb 0,6%, pamatā pensiju izmaksu nobīžu dēļ brīvdienās un svētku dienās. Vecuma pensiju saņēmēju skaits saglabājies pērnā gada līmenī, kamēr pensiju vidējais apmērs martā audzis par 7,4%. Savukārt invaliditātes pensijām izdevumi pieauguši par 1,7 miljoniem eiro jeb 2,5%. Izdevumi slimības pabalstiem 2024. gada trijos mēnešos bijuši par 8,2 miljoniem eiro jeb 8,5% lielāki nekā pirms gada, ko noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums (šā gada trijos mēnešos par 15,7%), kamēr saņēmēju skaits turpina samazināties – par 6% salīdzinājumā ar 2023. gada trijiem mēnešiem. Kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums, kā rezultātā valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 8,5 miljoniem eiro jeb 22%, salīdzinot ar pirmajiem trim mēnešiem pērn. Sociāla rakstura maksājumi aug arī pašvaldību budžetā, palielinoties samaksai par sociālās aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā aprūpei mājās.
Savukārt kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada pirmajā ceturksnī būtiski samazinājušies. Tas skaidrojams ar pērnā gada augstajiem valsts pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai pirmajā ceturksnī. Turpretī pašvaldību budžetā šā gada pirmajā ceturksnī vērojams subsīdiju un dotāciju izdevumu kāpums par 8,3 miljoniem eiro jeb 14,6%, salīdzinot ar trim mēnešiem pirms gada, pamatā augstāku izdevumu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai Rīgā dēļ.
Atbilstoši šā gada 22. aprīlī publicētajiem Eurostat datiem Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 893 miljoni eiro jeb 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,4 procentpunktiem zemāks nekā 2022. gadā, kad deficīta apmērs bija 4,6% no IKP. Pagājušā gada bilances uzlabojums ir ne tikai augstākais sasniegums starp eirozonas dalībvalstīm, bet arī visā ES. Neskatoties uz minēto, Latvijas budžeta deficīts bija lielāks nekā 2019. gadā – laikā pirms pandēmijas. To noteica gan energoatbalsta pasākumu un atbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem turpināšana, gan izdevumu kāpināšana atlīdzībai publiskajā sektorā, gan iekšējai un ārējai drošībai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aktualizētajām prognozēm Latvijas Stabilitātes programmai 2024.-2028. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek novērtēts 2,9% no IKP. Vidējā termiņā tiek prognozēta pakāpeniska deficīta samazināšanās līdz 1,7% no IKP 2028. gadā.
Augstais deficīta līmenis ir iespaidojis vispārējās valdības parāda līmeni, kas 2023. gada beigās atbilstoši Eurostat bija 17,6 miljardi eiro jeb 43,6% no IKP. Finanšu ministrijas prognoze parāda pakāpenisku palielināšanos vidējā termiņā līdz 48,2% no IKP 2028. gadā, taču ilgtermiņā valdība ir apņēmusies īstenot fiskālo politiku, nodrošinot vispārējās valdības parādu 40% no IKP apmērā. Tā kā lielāko deficīta daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi, nepieņemot jaunus pasākumus, vienreizējo pasākumu fiskālā ietekme beigsies 2029. gadā.
