Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā institūcijas nodrošina ES fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Paredzēts samazināt vērtēšanas kritēriju apjomu ES fondu projektu ierobežotajās atlasēs – turpmāk atbildīgā ministrija varēs noteikt, ka projektus vērtē tikai pēc vienotajiem atbilstības un izvēles kritērijiem, neparedzot papildu specifiskos un kvalitātes kritērijus. Tas nozīmē, ka ministrijai vairs nebūs jāvirza šie kritēriji apstiprināšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā un Uzraudzības komitejā. Savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varēs ātrāk uzsākt atlases dokumentācijas sagatavošanu, tādējādi paātrinot atlases izsludināšanu, projektu vērtēšanu, līgumu slēgšanu un investīciju uzsākšanu.
Tāpat ar grozījumiem paredzēta elastīgāka pieeja projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Turpmāk projekta iesniedzējiem būs jāveic tikai tā analīzes daļa, kas projektā ir nepieciešama – finanšu analīze, ekonomiskā analīze vai jutīguma analīze. To noteiks MK noteikumi par attiecīgo specifisko atbalsta mērķi. Vienlaikus no prasībām tiek svītrota riska novērtējuma analīze, jo tā jau tiek veikta projekta iesnieguma veidlapā. Šīs izmaiņas ļaus ietaupīt laiku un resursus, saglabājot ES fondu noteikumu prasību ievērošanu. Finansējuma saņēmēji iegūs iespēju ātrāk uzsākt projektu īstenošanu, bet valsts – savlaicīgāk deklarēt attiecināmos izdevumus Eiropas Komisijai.
Grozījumi apstiprināti arī noteikumos par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā šī perioda izmaksu attiecināmības termiņš noslēdzās 2023. gada beigās un lielākā daļa projektu ir pabeigti, ir uzsākts pēcuzraudzības periods. Vienlaikus daļa finansējuma saņēmēju projektus turpina īstenot par saviem līdzekļiem.
Pašlaik CFLA veic pārbaudes projekta rezultātu saglabāšanas termiņā – augsta riska projektiem vismaz vienu reizi projekta īstenošanas vietā, bet zema un vidēja riska projektiem – saskaņā ar nejaušās izlases principu. Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk pārbaudes veiks tikai tad, ja konstatēts paaugstināts risks – piemēram, ir pazīmes par iespējamu projekta rezultātu ilgtspējas apdraudējumu, saņemta informācija no trešajām personām vai identificētas krāpšanas riska indikācijas. Tāpat tiks samazināts pārbaužu apjoms gadījumos, kad projekts ir pabeigts, bet gala maksājums vēl nav veikts pilnā apmērā. Arī šādās situācijās pārbaudes turpmāk veiks tikai tad, ja būs pamats aizdomām par iespējamiem riskiem. Šādi tiek stiprināta atbildība finansējuma saņēmēju pusē – pieeja balstās uz uzticēšanos, ka projektu rezultāti tiks saglabāti un netiks veiktas būtiskas izmaiņas bez saskaņošanas.
Atcelta arī līdzšinējā prasība reizi ceturksnī rīkot sanāksmes ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Šī izmaiņa mazinās administratīvo slogu un ļaus institūcijām sadarboties pēc faktiskās nepieciešamības, nevis formāli noteiktā grafikā.
Jau ziņots, ka FM kā politikas veidotāja ES fondu investīciju ieviešanā kopš pavasara mērķtiecīgi veikusi darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu ieviešanā, kas ļauj virzīties uz Ministru prezidentes noteikto mērķi – līdz 2026. gadam samazināt birokrātiju par 25 %.
Vairāk informācijas par paveikto skatīt FM tīmekļvietnes sadaļā “Birokrātijas mazināšana”.
