AF plāna īstenošana tuvojas noslēguma fāzei – visiem projektiem un plāna rādītājiem jābūt sasniegtiem līdz 2026. gada augusta beigām. Līdz šim par laikā izpildītiem rādītājiem no EK saņemts vairāk nekā 1 miljards eiro jeb aptuveni 55% no kopējā piešķīruma. Pašlaik galvenā uzmanība pievērsta apjomīgāko investīciju projektu noslēgšanai, tostarp Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvniecībai. Saskaņā ar EK iniciatīvu par administratīvā sloga mazināšanu FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un EK gatavo AF plāna grozījumus, kas paredz arī vairāku rādītāju un mērķu atskaites prasību atvieglošanu. Tiek aktīvi strādāts pie investīciju, reformu un projektu īstenošanas, lai nodrošinātu pilnīgu AF plāna izpildi un 2026. gada rudenī iesniegtu EK nepieciešamos dokumentus pēdējā maksājuma saņemšanai.
ES fondu ieviešanā 2025. gadā ir panākts būtisks progress salīdzinājumā pret iepriekšējiem gadiem, piemērojot stingru plānu izpildes disciplīnas pasākumiem, tai skaitā valdības regulāras virsuzraudzības līmenī. FM nodrošina ES fondu investīciju ieviešanas uzraudzību kopumā, tai skaitā izskatot jautājumus ES fondu tematiskajā komitejā. Finansējuma pārdales tiek izmantotas kā efektīvs risku vadības instruments, lai nodrošinātu optimālu un pilnīgu ES fondu un AF resursu izmantošanu atbilstoši valsts prioritātēm.
FM ir sagatavojusi un oktobra pirmajā pusē valdībā apstiprināšanai iesniegs ES fondu 2021.–2027. gada programmas vidusposma grozījumu galīgo piedāvājumu, kura galvenais uzsvars ir drošība. Šajos grozījumos Latvija paredz izmantot EK ReArm Europe regulu sniegtās iespējas, novirzot 10% no ES fondu programmas esošā finansējuma drošības un aizsardzības vajadzībām. Vienlaikus tas dotu priekšrocību pagarināt visu programmas projektu īstenošanas termiņu par vienu gadu – līdz 2030. gada beigām.
Jau ziņots, ka precizētā grozījumu redakcija ir saskaņā ar EK komentāriem un 28. augustā konceptuāli atbalstīta ES fondu tematiskajā komitejā. Komitejā vienojās 10,6 miljonus eiro novirzīt Latvijas Onkoloģijas centra operāciju bloka un intensīvās terapijas rekonstrukcijai, kā arī gandrīz 9,5 miljonus eiro – ES ārējās robežas reģiona stiprināšanai (5 miljonus eiro uzņēmējdarbības infrastruktūrai un 4,5 miljonus eiro skolu infrastruktūrai). Atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm drošības un noturības jomā grozījumu pakā jau iepriekš iekļauti ieguldījumi kiberdrošībā, enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, militārās mobilitātes un reģionālās infrastruktūras uzlabošanā, kā arī patvertņu izbūvē un katastrofu pārvaldības centru attīstībā.
Mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā regulāri rodas jaunas prioritātes, kam nepieciešams papildu finansējums. Tāpēc 28. augusta ES fondu tematiskajā komitejā ministri vienojās oktobrī atkārtoti izvērtēt investīciju progresu, īpašu uzmanību pievēršot ES fondu pasākumiem bez apstiprināta Ministru kabineta regulējuma, lai nepieciešamības gadījumā finansējumu novirzītu valsts akūtākajām vajadzībām.
*ReArm Europe ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas paredz sniegt ES dalībvalstīm lielāku elastību veikt ES fondu ieguldījumus esošā finansējuma ietvaros aizsardzības industrijā.
