Augstākā līmeņa sanāksmes par skolotāju profesiju tēma bija “Izglītības pārveidošana, potenciāla īstenošana”. Konferencē, kurā pulcējas izglītības ministri, arodbiedrību vadītāji un citi skolotāju vadītāji no valstīm ar augsti attīstītām un strauji progresējošām izglītības sistēmām, tika diskutēts par mācīšanās nākotni un iespējām, tehnoloģiju lomu izglītības un profesionālās apmācības pārveidē, kā arī partnerībām, lai atbalstītu mūžizglītību.
“Būtiski iepazīstināt bērnus ar tehnoloģijām, attīstot digitālo pratību, kritisko domāšanu un inovāciju pamatus līdz ar pirmajām skolas dienām. Vēl labāk, ja tas notiek jau pirmsskolas izglītības ietvaros. Mums ir jānodrošina, lai izglītojamie un pedagogi prastu izmantot mākslīgā intelekta priekšrocības jau tagad, jo šādas prasmes būs pieprasītas nākotnes darba tirgū. Vienlaicīgi būtiska ir arī starptautiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa, lai izstrādātu kopīgus standartus tehnoloģiju atbildīgai un drošai izmantošanai, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to straujo attīstību,” konferencē pauda Silvija Reinberga.
Konferences dalībnieki nozīmīgu uzmanību pievērsa nepieciešamībai sagatavot pedagogus atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kā arī atrast un īstenot kopīgus principus mākslīgā intelekta drošai un ētiskai izmantošanā izglītībā.
“Mākslīgais intelekts nekad neaizvietos pedagogus, bet tā rīki jāizmanto, lai sagatavotu mācību nodarbības, novērtētu skolēnu individuālās vajadzības un sniegumu, tādējādi atslogojot skolotāju ikdienas darbu. Šobrīd izglītības ministrijā strādājam, lai sagatavotu pašvaldību izglītības iestāžu digitālo ietvaru. Mēs plānojam izstrādāt digitālās transformācijas programmas, tostarp novērtēt skolu digitālo briedumu sešās kategorijās: aprīkojums un infrastruktūra, drošība un pārvaldība, skolu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju personāla profesionālā pilnveide, pedagogu digitālās prasmes, kā arī digitālie mācību resursi un vadība un pārvaldība. Mākslīgais intelekts ir rīks, kas spēj ietekmēt personalizētās un individualizētās izglītības pieejas kvalitāti. Ilgtermiņā tas liks pārvērtēt formālās izglītības lomu un padarīt personalizētu izglītību pieejamāku. Privātskolotāji un nodarbības mazās grupās vēsturiski ir veidojušās kā privilēģijas, taču pateicoties mākslīgajam intelektam, šādas iespējas lielā mērā tiek demokratizētas,” uzsvēra Jānis Paiders.
Konferences ietvaros pārstāvji no IZM un LIZDA apņēmās kopīgi strādāt, veidojot Latvijā vienotu pedagogu profesionālās pilnveides sistēmu, tostarp kvalitatīvu un pieejamu metodisko atbalstu valsts un pašvaldību līmenī, nodrošinot pedagogiem elastīgas un pieejamas iespējas iegūt papildu profesionālo kvalifikāciju, kā arī stiprinot pedagogu profesionālās kompetences.
Kopš 2011. gada, kad Ņujorkā notika Augstākā līmeņa sanāksmes par skolotāju profesiju atklāšanas konference, tā ir kļuvusi par nozīmīgu forumu atklātai un konstruktīvai viedokļu apmaiņai par efektīvu skolotāju sagatavošanas politiku. Skolotāja profesijai ir izšķiroša loma skolēnu izaugsmē un attīstībā, tāpēc gadskārtējā starptautiskā konference atbalsta un stiprina skolotāju profesionālo izaugsmi, lai radītu paliekošu ietekmi uz nākamo paaudzi.
