VM sasauca Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi, lai izskatītu jautājumu par darba nespējas lapu piešķiršanas un kontroles mehānismu. VANA sēdē piedalījās arī pārstāvji no darba devēju organizācijām, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas.
Gatavojoties VANA sēdei, LVSADA iepazinās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) prezentāciju “Darbnespējas lapu regulējuma konkurētspēja” (05.04.2024.), kā arī Finanšu ministrijas sagatavotajiem analītiskajiem materiāliem par darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu.
LDDK prezentācijā apgalvots, ka “slimības lapu skaits aug”. Vienlaikus redzams, ka 2021. g. darba nespējas A lapu skaits (470 148) bija mazāks, nekā 2019. g. (498 711). Salīdzinot ar 2021. g., 2022. g. darba nespējas A lapu skaits (660 233) patiešām pieauga 1,4 reizes. Prezentācijā apgalvots, ka “tendence pieaugoša pat pēc pandēmijas”. Tas neatbilst patiesībai. Oficiālā valsts Covid-19 statistika (https://covid19.gov.lv) liecina, ka 2022. g. sākumā ar kovidu saslimušo personu kopskaits bija 277 tūkstoši, bet gada beigās – 959 tūkstoši. Gada laikā Latvijā konstatēto Covid-19 gadījumu skaits bija trīskāršojies, palielinoties par vairāk nekā 600 tūkstošiem!
Vēl prezentācijā atgādināts, ka LDDK vairākkārt rosinājusi samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Taču Latvijas darba devēju izmaksas par darba nespējas lapu samaksu 2022. g. (134,3 milj. eiro) nepārsniedza 1% no kopējām darbaspēka izmaksām. Savukārt kopējās darbaspēka izmaksas Latvijā 2023. g. (13,5 eiro stundā) joprojām bija zemākās starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 14,7 eiro/h, Igaunijā – 18,3 eiro/h) un ievērojami zemākas, nekā ES vidēji (31,8 eiro/h) (https://ec.europa.eu/eurostat). Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka darba nespējas lapu regulējumu steidzami jāmaina, lai glābtu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju eksporta tirgos.
LVSADA un LBAS ieskatā, demonstrēt, ka 2022. gadā pieaudzis darba nespējas gadījumu skaits, bet cēloņu analīzē neiekļaut Covid-19 ietekmi, nav korekti. Tāpēc nav pamata apgalvot, ka darba nespējas gadījumu skaits ir pieaudzis darbinieku un ārstu negodprātīgas rīcības dēļ. Turklāt darba devēju izdevumi par darba nespējas lapu apmaksu ir jāvērtē kontekstā ar kopējām darbaspēka izmaksām.
