Amatpersonu kopīgās preses konferences laikā Ministru prezidente uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt Ukrainai politisku, militāru un finansiālu atbalstu.
“Latvijas sabiedrība atbalsta Ukrainu tāpēc, ka mēs Ukrainā redzam sevi. Mēs atceramies savu cīņu pret padomju impērijas ļaunumu, un mēs ļoti labi pazīstam mūsdienu Krievijas ļaunumu. Ukrainā notiek karš par vērtībām – par brīvību, demokrātiju, par ukraiņu tautas tiesībām saglabāt savu identitāti. Tāpēc Ukrainas atbalstīšana mūsu sabiedrībā ir dabīga un pašsaprotama. Ukraina var paļauties uz Latviju līdz pat tās uzvarai un taisnīgam mieram,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Latvija palīdz Ukrainai gan divpusēji, gan starptautisko organizāciju ietvaros. Kopējais Latvijas atbalsts Ukrainai šogad sasniegs 850 miljoni eiro, un līdz ar aprīļa militārā atbalsta pakotnes izziņošanu kopējais militārais atbalsts sasniegs 392 miljonus eiro.
Savukārt 2024. gadā Latvijas valdības atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro, bet militārais atbalsts būs aptuveni 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 112 miljoni eiro. Latvija ir apņēmības pilna saglabāt šādu ikgadējo atbalstu arī 2025. un 2026. gadā.
Ministru prezidente informēja, ka aprīlī paredzēta jauna militārās palīdzības pakotne Ukrainai. No Nacionālo bruņoto spēku rezervēm ir plānots ziedot materiāltehniskos līdzekļus, tostarp bruņojumu un munīciju 22,2 miljonu eiro vērtībā. Šī atbalsta pakotne galvenokārt iekļaus munīciju, sprāgstvielas un ieročus, tāpat arī transportu un individuālo un atbalsta ekipējumu.
Paralēli norit darbs ar Latvijas uzņēmējiem, lai attīstītu dronu ražošanas industriju Latvijā. Pašlaik tiek komplektēti sūtījumi uz Ukrainu ar Latvijas ražotajiem droniem, lai piegādātus tos jau tuvākajā laikā. Jau drīzumā nosūtīsim uz Ukrainu pirmos dronus viena miljona eiro vērtībā. Dronu koalīcijas ietvaros Latvija 2024. gadā plāno atvēlēt vismaz 10 milj. eiro dronu iegādei.
Artilērijas munīcijas kopīgā iepirkuma ietvaros Čehijas vadībā Latvija piešķirs finansējumu 155mm munīcijas lādiņu iegādei par kopējo summu ap 10 miljoniem eiro.
Vizītes laikā abu valstu valdību vadītāji apsprieda arī Ukrainas rekonstrukciju. Latvija
piešķīrusi līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai Čerņihivas apgabalā. Šī nauda tiks izlietota ne tikai attīstības sadarbības projektu ietvaros, bet arī Latvijas uzņēmumu atbalstīšanā, kas iesaistīti Ukrainas rekonstrukcijā Čerņihivas apgabalā.
Tāpat tikšanās laikā pārrunāta arī gatavošanās 10. Latvijas–Ukrainas starpvaldību komisijas sanāksmei, kas notiks šī gada maijā Kijivā. Viens no komisijas prioritārajiem darbības virzieniem ir arī ekonomiskās sadarbības veicināšana.
Viens no Latvijai ļoti būtiskiem jautājumiem ir atbalstīt Ukrainu tās integrācijas procesā Eiropas Savienībā (ES). Kā nākamais solis ir līdz jūnija beigām vienoties par sarunu ietvaru un noturēt starpvaldību konferenci, uzsvēra E. Siliņa.
Tāpat Latvijas uzmanības centrā ir efektīva ES sankciju ieviešana un izvairīšanās no sankciju apiešanas, lai ierobežotu Krievijas kara mašīnu.
Latvijas Ministru prezidente un Ukrainas premjerministrs arī vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērta ciešās sadarbības turpināšana politiski, ekonomiski, finansiāli. Paziņojuma teksts pieejams šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/18579/download?attachment (angļu val.).
