Līdz šim dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Horvātijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Kanādas, Kipras, Jaunzēlandes, Maltas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Turcijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī.
Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes un NATO – Parlamentāro asambleju delegācijas.
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samits tiek rīkots ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu – Augstāko Radu.
Samita ietvaros plānoti arī vairāki citi pasākumi Ukrainas atbalstam, tostarp cilvēktiesību jautājumiem veltītas diskusijas, dokumentālās filmas "Krimas patiesā vēsture” seanss un citi pasākumi. Plašāka informācija pieejama samita tīmekļa vietnē www.crimea-platform-riga.lv/
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021.gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību.
Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā, pulcējot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskajām parlamentārajām organizācijām.
