Izstāde iepazīstina ar Sēlijas sievas un vīra tērpu, Latgales meitas un vīra tērpu, Vidzemes meitas un vīra tērpu, Kurzemes sievas un vīra tērpu, Zemgales sievas un vīra tērpu, kā arī lībiešu sievas etnogrāfisko tautastērpu un arheoloģisko tērpu un diviem tautastērpiem, kuru darināšanas un nēsāšanas stāsti sniedz ieskatu Latvijas sarežģītajā vēsturē.
Latviešu tautastērps ir Latvijas dzīvais mantojums, kas iezīmē latviešu skaistuma izpratni, rokdarbu prasmes un zināšanas. Gadu gaitā tautastērps ir kļuvis par ļoti svarīgu latviešu identitātes izpausmi, tas rada piederības izjūtu un ceļ nacionālo pašapziņu.
Trešdien, 13. martā, atklājot izstādi, Latvijas vēstniece Austrijā vēstniece Guna Japiņa uzsvēra, ka tautas lietišķās mākslas mantojuma uzturēšanas tradīcija piemīt gan latviešiem, gan karintiešiem, un, kopjot to, iespējams patiesi izprast vienotās Eiropas nozīmi. “Domāju, ka Dziesmu un deju svētku ietvaros notiekošā tautas tērpu skate ir pasaulē lielākā tautas tērpu parāde,” minēja vēstniece.
Izstādi atklāja Karintijas landtāga prezidents Reinharts Rors, Klāgenfurtes pilsētas amatpersonas un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. “Stiprinot sadarbību mūsu kopējā Eiropas kultūras telpā, ar prieku dalāmies ar sev nozīmīgām kultūras vērtībām. Esam lepni, ka 21. gadsimtā Latvijā ir dzīvas, paaudzēs nodotas tradīcijas, un izstāde par tautas tērpiem ir neliels ieskats tajās,” klātesošos uzrunāja LNKC direktore.
Izstādes laikā Klāgenfurtē tiks demonstrētas arī latviešu tautas daiļamatu meistaru meistarklases un īsfilma par 2023. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kas bija veltīti tradīcijas 150.jubilejai.
Ekspozīcijas saturu veidojušas Linda Rubena, Ieva Vītola un Ziedīte Muze, iekārtojuma autors – Reinis Suhanovs, foto – Ģirts Raģelis. LNKC sadarbības partneri un atbalstītāji: Latvijas vēstniecība Austrijā, muzejs un pētniecības centrs “Latvieši Pasaulē”, tautas tērpu centrs “Senā klēts”, Latvijas Nacionālā bibliotēka un koris “Lōja”.
2023. gada rudenī latviešu tautastērpu ekspozīcija bija skatāma Bratislavā, Slovākijā. Šopavasar tās gaitas turpināsies Austrijā – Fronfeste muzejā, Neimarktā.
