Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Tie janvārī saņemti būtiski augstākā apmērā (par 193,6 miljoniem eiro) nekā gadu iepriekš. Savukārt izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ĀFP izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros. Tāpat arī nobīdes maksājumos no iepriekšējā gada nogales saistītas ar jaunās administrēšanas sistēmas ieviešanu, kas prasīja ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika plānots.
Savukārt, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada janvārī iekasēti pērnā gada līmenī, t.i., viena miljarda eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pieaugot vien par 3,3 miljoniem eiro jeb 0,3% salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 342,5 miljonu eiro apmērā 2024. gada janvārī iekasēti par 43,6 miljoniem eiro jeb 11,3% mazāk nekā janvārī pērn. Augstā inflācija un energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada janvāra PVN ieņēmumus. Būvniecības nozarē pērnā gada pēdējā ceturksnī bija vērojami augsti apjoma indeksi, kas sekmēja PVN ieņēmumu kritumu šā gada janvārī būtiski augstāku atmaksu dēļ nozarē. Savukārt mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas izmaiņas, šā gada janvārī PVN ieņēmumiem pieaugot.
2023. gadā vidējā darba samaksa pieauga par 11,9%, nodrošinot augstus darbaspēka nodokļu pieaugumus. Darba samaksas fonds pērn pieauga par 11,9% gadā, savukārt sociālās iemaksas pērn pieauga par 9,7%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi par 10,5%. Šis gads iesācies ar zemākiem darbaspēka nodokļu pieaugumiem. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2023. gada decembrī darba samaksas fonds pieauga par 7%, kas ir krietni zemāks pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem 11 mēnešiem. Sevišķi zemi rādītāji bijuši privātajā sektorā, kur pieaugums algu fondā bijis vien ap 5%, kamēr sabiedriskajā sektorā 11,5%. Darba samaksas fondam zems pieauguma temps vērojams apstrādes rūpniecībā un profesionālo, tehnisko un zinātnisko pakalpojumu nozarē, būvniecībā. Tādējādi sociālās iemaksas šā gada janvārī veidoja 397,7 miljonus eiro, pieaugot par 26 miljoniem eiro jeb 7%. IIN ieņēmumi bija 270,2 miljoni eiro – par 30,6 miljoniem eiro jeb 12,8% augstāki nekā gadu iepriekš. IIN ieņēmumi janvārī pieauguši straujāk nekā ieņēmumi no sociālajām iemaksām, ko ietekmē IIN likmes progresivitāte un diferencētais neapliekamais minimums, kas pie augstāka darba samaksas līmeņa samazinās, tādējādi ar IIN apliekamai ienākumu bāzei kļūstot lielākai.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 91,7 miljonu eiro apmērā 2024. gada janvārī iekasēti divkārt jeb par 44,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums pamatā skaidrojams ar šā gada janvārī komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos parādīsies kopbudžeta izdevumos, izmaksājot kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. Valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 4,6 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā janvārī pērn. Procentu ieņēmumi 2024. gada janvārī pieauguši par 18,3 miljoniem eiro, kur procentu ieņēmumi par aizdevumiem pieauguši par 14,9 miljoniem eiro un procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem bijuši par 3,4 miljoniem eiro lielāki, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai. Savukārt, uzkrātās fondēto pensiju kapitāla iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā 9,6 miljonu eiro apmērā šā gada janvārī bijušas par 5,2 miljoniem eiro augstākas nekā janvārī gadu iepriekš.
Gan konsolidētajā kopbudžetā, gan visos budžeta apakšlīmeņos 2024. gada janvārī vērojams pārpalikums. Saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par īstenotajiem ES fondu projektiem šā gada janvārī ietekmēja gan valsts pamatbudžeta ieņēmumus, gan izdevumus, kas auguši teju par trešdaļu, salīdzinot ar gada pirmo mēnesi pērn. Turpretī valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā vērojams gan ieņēmumu, gan izdevumu mērens kāpums.
Valsts pamatbudžetā gads sācies ar strauju izdevumu pieaugumu, kas bija par 195,3 miljoniem eiro jeb 31,8% lielāki nekā pērn janvārī un veidoja 809,9 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kas 299,9 miljonu eiro apmērā augušas par 98,1 miljonu eiro jeb 48,6%. Valsts pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi ES fondu projektu īstenošanai 116 miljonu eiro apmērā bijuši teju trīs reizes jeb par 75 miljoniem eiro lielāki, kamēr izdevumi pamatfunkciju veikšanai 183,9 miljonu eiro apmērā kāpuši par 23,1 miljonu eiro jeb 14,4%, salīdzinot ar janvāri pirms gada. Kā iepriekš minēts, augsts izdevumu kāpums bijis ES lauksaimniecības fondu projektu atmaksām – par 57,5 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 2023. gada janvāri. Jāatzīmē arī šā gada janvāra izdevumi 19 miljonu eiro apmērā Valsts robežsardzes automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūras projektam. Pārējo kāpumu veidoja dotācijas veselības un satiksmes resoriem. Tas pamatā saistāms ar augstākiem pamatbudžeta izdevumiem dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai, kompensācijām par abonētās preses piegādi, kā arī Nacionālā veselības dienesta finansējumam veselības aprūpes nodrošināšanai.
2024. gada janvārī būtiski pieauguši valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas 105,1miljona eiro apmērā bija par 37,2 miljoniem eiro jeb 54,9% augstāki nekā gadu iepriekš. Augsto pieaugumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī kopumā no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem.
Pamatbudžeta kapitālie izdevumi 2024. gada janvārī bija 51,4 miljoni eiro – par 18,9 miljoniem eiro jeb 26,9% mazāki nekā gadu iepriekš. Izdevumu kritums saistāms ar 2023. gada janvārī novirzītajiem 20,7 miljoniem eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, šogad janvārī tieslietu resorā kapitālajiem izdevumiem izdoti vien 6,4 miljoni eiro. Savukārt janvārī par 16,5 miljoniem eiro lielāki izdevumi satiksmes resorā valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, dzelzceļa līnijas izbūvei Rail Baltica projekta ietvaros, kā arī valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanai.
Valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada janvārī bija 34,8 miljoni eiro, pieaugot par 13 miljoniem eiro salīdzinot ar 2023. gada janvāri. Speciālajā budžetā izdevumi 384,1 miljona eiro apmērā bija par 19,2 miljoniem eiro jeb 5,3% augstāki nekā janvārī pirms gada. Izdevumi vecuma pensijām auguši par 9,2 miljoniem eiro jeb 3,5%, kā arī par 2,2 miljoniem eiro jeb 9,1% lielāki bijuši izdevumi invaliditātes pensijām. Pensiju indeksācijas un darba samaksas pieaugums valstī ietekmējis vidējās vecuma pensijas apmēra kāpumu šā gada janvārī par 6,9%, kamēr pensijas saņēmēju skaits bijis pērnā gada līmenī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Izdevumi slimības pabalstiem 2024. gada janvārī bijuši par 3,7 miljoniem eiro jeb 11,1% lielāki nekā pirms gada. Pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 12% salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri. Taču, ja salīdzina ar 2019. gadu (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits 2024. gada janvārī joprojām ir par 34% augstāks. Slimības pabalstu vidējais apmērs šā gada janvārī audzis par 27,1%. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2024. gada janvārī bija 15,2 miljoni eiro, kas pieauguši salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu par 2,6 miljoniem eiro jeb 20,6%, jo audzis gan pabalsta saņēmēju skaits par 8,4%, gan piešķirtā pabalsta vidējais apmērs par 10,5%.
Pašvaldību budžetā 2024. gads sākts ar pārpalikumu 87 miljonu eiro apmērā, kas ir uzlabojies par 2,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Neskatoties uz ieņēmumu kāpumu par 23,7 miljoniem eiro jeb 7,7%, izdevumi pašvaldību budžetā 2024. gada janvārī pieauga straujāk. Salīdzinot ar 2023. gada janvāri, izdevumi bijuši par 21,2 miljoniem eiro jeb 9,5% lielāki. Lielākais kāpums bijis izdevumiem atlīdzībai, kas 108 miljonu eiro apmērā bija par 24,2 miljoniem eiro jeb 28,8% augstāki nekā 2023. gada janvārī. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. Tostarp valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu atlīdzībai šā gada janvārī 52 miljonu eiro apmērā bija par 8,9 miljoniem eiro jeb 20,7% lielākas, salīdzinot ar janvāri pirms gada. Arī pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumiem vērojams izdevumu kāpums par 2,6 miljoniem eiro jeb 15% salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri. Lielāki izdevumi bijuši samaksai par aprūpi mājās un samaksai par sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem. Savukārt, pašvaldību budžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2024. gada janvārī 55,5 miljonu eiro apmērā bija par 13,5 miljoniem eiro jeb 19,5% mazāki nekā janvārī pirms gada. Pašvaldībās šā gada janvārī ievērojami mazāk tērēts par autoceļu uzturēšanu, kā arī par siltumenerģiju un elektroenerģiju, salīdzinot ar pērnā gada janvāri.
2024. gada janvārī ES fondu izdevumi bija būtiski augstāki nekā gadu iepriekš. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 5,1 miljona eiro apmērā. Rail Baltica izdevumi 2024. gada janvārī no valsts pamatbudžeta pieauguši vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri, sasniedzot 8,9 miljonus eiro, un sagaidāms, ka izdevumu apjoms šim projektam turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos. Noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniski sākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šā gada janvārī bijuši par 30,1 miljonu eiro mazāki nekā pērn.
