Analizējot kopbudžeta izdevumus šā gada četros mēnešos, jāizceļ apjomīgas ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) investīcijas, tostarp Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi jau 248,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 204 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, kā arī jaunā plānošanas perioda Kohēzijas politikas fondu projektiem maksājumi no valsts budžeta šā gada janvārī-aprīlī bijuši par 59,2 miljoniem eiro lielāki nekā pērn un veidoja 198,2 miljonus eiro. RailBaltica izdevumi 2025. gada četros mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 73,2 miljonus eiro, kas ir par 42,7 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar četriem mēnešiem pirms gada.
Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumi noteica kopbudžeta izdevumus subsīdijām un dotācijām, kas šā gada četros mēnešos izlietoti 1,5 miljardu eiro apmērā bija par 132,4 miljoniem eiro jeb 10% lielāki nekā janvārī-aprīlī pirms gada. No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu projektu īstenošanai šā gada četros mēnešos bija par 132,8 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš, tostarp atbalsta programmām daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības projektiem, industriālo parku izveidei reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras modernizēšanai.
Tāpat intensīvāka ES fondu projektu īstenošana ietekmēja arī kopbudžeta kapitālos izdevumus, kas šā gada četros mēnešos bija 455,6 miljoni eiro un pieauga par 67,9 miljoniem eiro jeb 17,5%, salīdzinot ar janvāri-aprīli pirms gada, izdevumiem pamatā kāpjot pašvaldību budžetā (par 48,1 miljonu eiro jeb 71,4%), kas veidoja 115,4 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums (par 31,5 miljoniem eiro) pašvaldību budžetā ir ES fondu projektu īstenošanai, taču arī pamatfunkcijām šā gada četros mēnešos tērēts par 16,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Lielāki izdevumi veikti transporta būvēm (par 25,8 miljoniem eiro), tostarp izdevumi Jāņa Čakstes gatves izbūvei, tāpat lielāki izdevumi bijuši kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem (par 10,1 miljonu eiro) un būvniecības projektiem (par 9,2 miljoniem eiro). Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šā gada četros mēnešos auguši par 18,4 miljoniem eiro jeb 5,9%, sasniedzot 329,4 miljonus eiro, kur ES fondu projektu īstenošanai izdots par 49,3 miljoniem vairāk, turpretī izdevumi pamatfunkcijām bijuši par 30,9 miljoniem eiro mazāki nekā četros mēnešos pērn.
Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada četros mēnešos saistāms arī ar aizsardzības izdevumiem, kur šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei, tādējādi palielinot kopbudžeta izdevumus precēm un pakalpojumiem. Tie kopumā šā gada janvārī-aprīlī bija 743,9 miljoni eiro, kas ir par 131,3 miljoniem eiro jeb 21,4% augstāki nekā gadu iepriekš.
2025. gada četros mēnešos kopbudžeta izdevumi atlīdzībai veidoja teju 1,3 miljardus eiro, kas bija par 85,4 miljoniem eiro jeb 7,1% augstāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada četros mēnešos pieauguši par 4,8%, kur izdevumu kāpums saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem, tai skaitā Valsts policijā strādājošajiem izdevumi atalgojumam šā gada četros mēnešos bijuši par 11,6 miljoniem eiro augstāki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – par 6,2 miljoniem eiro un Valsts robežsardzei – par 4 miljoniem eiro augstāki.
Savukārt, pašvaldību budžetā izdevumos atlīdzībai vērojams kāpums par 39,6 miljoniem eiro jeb 6,9%, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025. gada 1. janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem. Arī atvasināto publisko personu budžetā šā gada četros mēnešos izdevumi atlīdzībai bija par 19,7 miljoniem eiro jeb 22,2% lielāki nekā janvārī-aprīlī pirms gada, veidojot 108,5 miljonus eiro. Atlīdzības izdevumu pieaugums galvenokārt ir vērojams lielākajās universitātēs, palielinoties atalgojumam doktorantiem jaunā doktorantūras modeļa ietvaros, izveidojot tenūras profesoru amatus un tenūras profesoru grupas, kā arī tiek piesaistīti jauni zinātnes projekti, atlīdzību nodrošinot no projektu līdzekļiem.
Jāatzīmē, ka šā gada maija svētku garās brīvdienas ieviesa korekcijas gan atlīdzības, gan pensiju izmaksāšanā, respektīvi, mēneša pirmajos datumos veicamās izmaksas tika izpildītas jau aprīļa beigās, kas ietekmēja atlīdzības un sociālo maksājumu izdevumu pieaugumu aprīlī un attiecīgi četros mēnešos.
Aprīlī valsts speciālā budžeta izdevumiem vecuma pensijām pieaugot par 74,6 miljoniem eiro jeb 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kopumā četros mēnešos izdevumi pieauga par 138,3 miljoniem eiro jeb 14%. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šā gada pirmajā ceturksnī bija 604,54 eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2024. gada atbilstošajā periodā. To var skaidrot ar pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu no 2025. gada 1. janvāra. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem 2025. gada četros mēnešos bijuši par 2,7 miljoniem eiro jeb 1,9% lielāki nekā pirms gada, šā gada pirmajā ceturksnī saņēmēju skaitam kopā darba negadījumu un slimības gadījumos samazinoties par 5,2% un tendencei turpinoties aprīlī. Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada četros mēnešos pieauguši par 4,3 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada, galvenokārt pieaugot pabalsta vidējam apmēram – par 7,2%. Tādējādi kopumā kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 1,9 miljardu eiro apmērā šā gada četros mēnešos bija par 186,5 miljoniem eiro jeb 10,8% lielāki nekā pirms gada.
2025. gada četros mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 4,5 miljardu eiro apmērā bija par 61 miljonu eiro jeb 1,1% zemāki nekā janvārī-aprīlī pirms gada. Ieņēmumu samazināšanos pamatā skaidro mazāks saņemto ĀFP ieņēmumu, tostarp atmaksu no Eiropas Komisijas apjoms (par 271,7 miljoniem eiro) nekā gadu iepriekš, kas ir atbilstoši ES fondu investīciju ciklam. Jāpiemin, ka šā gada maijā jau ir saņemts Atveseļošanas fonda trešais maksājums 293 miljonu eiro apmērā, kas būtiski uzlabos turpmāko mēnešu kopbudžeta ieņēmumus.
Savukārt, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 4,4 miljardus eiro apmērā (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā), šā gada četros mēnešos iekasēti par 256,5 miljoniem eiro jeb 6,2% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, šā gada aprīlī ieņēmumiem būtiski palielinoties salīdzinājumā ar martu. Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) četros mēnešos tika pārpildīts par 40 miljoniem eiro un bija 100,9% apmērā. Plāna pārpildi sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šā gada četros mēnešos par 80,8 miljoniem eiro jeb 37,2%, kopumā iekasējot 298 miljonus eiro.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šā gada četros mēnešos 1,2 miljardu eiro apmērā iekasēti par 77,8 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk nekā pērn. PVN iemaksas šā gada četros mēnešos palielinājušās par 2,8% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, kur jāizceļ pieaugums operāciju ar nekustamo īpašumu, būvniecības un tirdzniecības nozarēs. Savukārt PVN atmaksas, būtiski samazinoties aprīlī pēc pieauguma pirmajā ceturksnī, attiecīgi samazinājušās arī šā gada četros mēnešos – par 4,6%. Lielākas atmaksas veiktas vairumtirdzniecības, būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs. Jāatzīmē, ka atmaksu svārstības pa mēnešiem arī turpmākajos mēnešos ietekmēs PVN ieņēmumu apjomu.
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi 390,7 miljonu eiro apmērā šā gada četros mēnešos iekasēti par 17,4 miljoniem eiro jeb 4,7% vairāk nekā pērn. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu atbilstoši VID datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bijis ieņēmumos no naftas produktiem (par 9,8 miljoniem eiro jeb 5,4%) un tabakas izstrādājumiem (par 7,7 miljoniem eiro jeb 9,1%), kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu ar šī gada 1. janvāri.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada četros mēnešos 1,5 miljardu eiro apmērā pieauga par 57,1 miljoniem eiro jeb 3,8%. Savukārt IIN ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 816,6 miljoni eiro – par 23,8 miljoniem eiro jeb 3% augstāki nekā gadu iepriekš. Darba samaksas fonds pēc VID datiem šā gada četros mēnešos pieauga par 5,7%, kas daļēji saistāms ar minimālās algas paaugstināšanu ar šā gada 1. janvāri no 700 eiro uz 740 eiro, kā arī atsevišķu resoru atalgojuma pieaugumu publiskajā sektorā, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz zemāks nekā pērn.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada četros mēnešos iekasēti 239 miljonu eiro apmērā, t.i., par 41,6 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024. gadā komercbankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām. Pērn janvārī komercbanku veiktie nodevas maksājumi bija 24,2 miljoni eiro. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki. Kritums vērojams arī pamatbudžeta procentu ieņēmumos (par 9,3 miljoniem eiro) un no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu (par 7,1 miljonu eiro).
