Pērn kopējie ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi, nodrošinot pozitīvu bilanci. Būtiska loma bija ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu kāpumam, kas pārsniedza izdevumu pieauguma tempu. Atbilstoši ĀFP atmaksu ciklam šogad septiņos mēnešos ĀFP ieņēmumi ir ievērojami mazāki (par 500,7 miljoniem eiro), tādējādi palielinot deficīta līmeni valsts pamatbudžetā. Savukārt, paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju tempam, kopbudžeta izdevumi turpina augt. Attiecīgi vidējā termiņā sagaidāms arī ES fondu atmaksu apjoms budžeta ieņēmumos. Tāpat jāizceļ valsts pamatbudžeta pamatfunkciju tēriņu kāpums aizsardzības resorā, kur 2025. gada septiņos mēnešos izdevumi palielinājušies par 182 miljoniem eiro jeb 27,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, galvenokārt bruņojuma iegādei. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi sasniedza 10,4 miljardus eiro, kas ir par 137,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk nekā gadu iepriekš.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, tostarp atlikums vienotajā nodokļu kontā, šā gada septiņos mēnešos iekasēti 8,1 miljarda eiro apmērā jeb par 450,4 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, 2025. gada janvārī – jūlijā veidoja 56,6% no gadā plānotā apmēra. Uzsākot darbu pie budžeta 2026. gadam un atjaunojot prognozes vidējam termiņam, Finanšu ministrija (FM) vērtē nodokļu ieņēmumu perspektīvu optimistiskāk nekā pavasarī, ņemot vērā augstāku darba samaksas fonda pieauguma un inflācijas tempu, kā arī labāku izpildes dinamiku gada pirmajā pusē. Tomēr ieņēmumu prognoze joprojām tiek vērtēta zemāka par budžeta likumā paredzēto.
Kopbudžetā visstraujāk nodokļu ieņēmumi pieauga valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. To apjoms septiņos mēnešos palielinājās par 203,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, sasniedzot 2,8 miljardus eiro. Tikmēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums nodokļu reformas ietekmē bija daudz pieticīgāks – tie pieauga vien par 16,6 miljoniem eiro jeb 1,1%, kopumā veidojot 1,5 miljardus eiro. Darba samaksas fonds šajā periodā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju datiem pieauga par 5,8% – privātajā sektorā par 6,3%, bet publiskajā par 4,6%. Pieaugumu noteica gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro, kas stājās spēkā no 1. janvāra, gan algu kāpums kopumā. Vienlaikus nodarbināto skaits tautsaimniecībā šogad bijis nedaudz zemāks nekā pērn.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopbudžetā no solidaritātes iemaksām saņemti 30,7 miljoni eiro, bet visa gada laikā plānots iekasēt 93 miljonus eiro. Solidaritātes iemaksu kārtība, kas ieviesta 2025.–2027. gadam, nosaka kredītiestādēm pienākumu veikt papildu iemaksas valsts budžetā no to gūtās peļņas. Šo mehānismu valdība noteica, lai nodrošinātu papildu finansējumu nacionālās drošības vajadzībām apstākļos, kad pieaug drošības riski un nepieciešami papildu resursi aizsardzībai.
Valsts kases dati rāda, ka 2025. gada septiņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi uzrādījuši stabilu pieaugumu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 2,3 miljardus eiro, kas ir par 106,4 miljoniem eiro jeb 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. PVN iemaksas palielinājās par 3,3%, īpaši pieaugot vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī valsts pārvaldes, aizsardzības un pakalpojumu nozarēs. PVN atmaksu apjoms saglabājās līdzīgs iepriekšējā gada līmenim.
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi septiņos mēnešos pieauga par 29,9 miljoniem eiro jeb 4,4%, kopumā veidojot 710,2 miljonus eiro. Neskatoties uz patēriņa kritumu šajās preču grupās, lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem (par 18,4 miljoniem eiro jeb 5,6%) un tabakas izstrādājumiem (par 7,8 miljoniem eiro jeb 4,8%), kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.
Šā gada septiņos mēnešos no dabas resursu nodokļa valsts budžetā iekasēti 43,4 miljoni eiro, kas ir par 5,1 miljonu eiro jeb 10,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Šo kritumu var vērtēt pozitīvi no vides aspektiem, jo tas saistīts ar nepārstrādātā plastmasas iepakojuma samazinājumu, kas atbilst nodokļa mērķim – veicināt dabas resursu efektīvu izmantošanu un mazināt vides piesārņojumu. Tendenci stiprina arī jaunie normatīvie pasākumi plastmasas patēriņa ierobežošanai Latvijā. Kopš 2024. gada vidus ieviestas papildu nodokļu likmes nepārstrādājamam iepakojumam, savukārt no 2025. gada tirdzniecībā aizliegti vieglie plastmasas maisiņi. Šie soļi veicina alternatīvu materiālu izmantošanu, patērētāju paradumu maiņu un iepakojuma ražošanas un pārstrādes modernizāciju, kas kopumā atbalsta pāreju uz ilgtspējīgāku resursu apriti.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada septiņos mēnešos iekasēti 800 miljonu eiro apmērā – par 105,9 miljoniem eiro jeb 11,7% mazāk nekā septiņos mēnešos pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica par 36,5 miljoniem eiro mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā. Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad komercbankas nodevas veidā hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam iemaksāja 73,4 miljonus eiro, šogad šāds maksājums netika piemērots. Vienlaikus 2025. gada jūlijā valsts budžetā tika saņemti 40 miljoni eiro no Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai, kas ir par 13,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Šie līdzekļi paredzēti valsts virzībai uz klimatneitralitāti, atbalstot enerģētikas un infrastruktūras modernizācijas projektus.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos sasniedza 10,8 miljardus eiro. Tas ir par 872,3 miljoniem eiro jeb 8,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Izdevumu kāpumu noteica būtiskas ĀFP investīcijas – Atveseļošanas fonda projektiem tika novirzīti 400,6 miljoni eiro, bet Kohēzijas politikas ES fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda investīcijām 322,2 miljoni eiro, kas kopā veido teju 523 miljonu eiro izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pirms gada. Papildus tam ievērojami pieauga izdevumi stratēģiskajam Rail Baltica projektam, kur šogad septiņu mēnešu laikā investēts 100,1 miljons eiro, kas ir par 29,5 miljoniem vairāk nekā septiņos mēnešos pērn.
Aktīva ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana šogad būtiski palielinājusi valsts ieguldījumus vairākās nozarēs. 2025. gada septiņos mēnešos kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām sasniedza 2,3 miljardus eiro, kas ir par 104,3 miljoniem eiro jeb 4,7% vairāk nekā pērn. No tiem būtisku daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi ES līdzfinansēto projektu īstenošanā, kas pieauga par 186,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākais atbalsts sniegts programmām, kas vērstas uz daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanu, elektroenerģijas pārvades sistēmas modernizāciju, industriālo parku izveidi reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras uzlabošanu.
Arī kapitālo izdevumu kāpumu veicināja intensīvāka ES projektu īstenošana. Kapitālo izdevumu apjoms septiņos mēnešos sasniedza 887,2 miljonus eiro, pieaugot par 202,7 miljoniem eiro jeb 29,6% salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pirms gada. Izteiktākais pieaugums vērojams pašvaldību budžetos, kur kapitālieguldījumi auga par 114,3 miljoniem eiro jeb 71,3%, sasniedzot 274,5 miljonus eiro. Tostarp par 93,8 miljoniem eiro vairāk izdots pašvaldību ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī par 18 miljoniem eiro vairāk nekā pērn tērēts pamatfunkcijām. Transporta būvēm pašvaldību budžetā veikti par 56,7 miljoniem eiro lielāki izdevumi. Tāpat par 31,2 miljoniem eiro pieauguši izdevumi būvniecības projektiem un par 18,3 miljoniem eiro vairāk izdots kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) 2025. gada septiņos mēnešos auguši par 86,7 miljoniem eiro jeb 17,3%, sasniedzot 588,8 miljonus eiro, kur ES līdzfinansēto projektu īstenošanai izdots par 63,3 miljoniem eiro vairāk. Par 33,9 miljoniem eiro vairāk nekā septiņos mēnešos pirms gada ES fondu līdzekļu izlietots Satiksmes ministrijas būvniecības projektu īstenošanai, un 16,5 miljoni eiro ieguldīti datortehnikas iegādei Izglītības un zinātnes resorā. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi pamatfunkciju veikšanai šā gada septiņos mēnešos auguši par 23,3 miljoniem eiro, pamatā lielāku izdevumu aizsardzības resorā dēļ.
Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2025. gada janvārī – jūlijā 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 172,6 miljoniem eiro jeb 16% augstāki nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar aizsardzības izdevumiem – šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei. Neņemot vērā izdevumus aizsardzības resoram, valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada septiņos mēnešos būtu tuvu pērnā gada līmenim.
Šogad līdz jūlijam atlīdzībai kopbudžetā izlietoti 2,5 miljardi eiro, kas ir par 135,9 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Valsts pamatbudžetā atlīdzības izdevumi palielinājās par 57,7 miljoniem eiro jeb 5,8%, galvenokārt saistībā ar algu pieaugumu iekšlietu struktūrās un aizsardzības resorā. Pašvaldību budžetā kāpums veidoja 49,7 miljonus eiro jeb 4,4%, ko pamatā noteica minimālās algas celšana un pedagogu darba samaksas pieaugums – no 2025. gada 1. janvāra minimālā likme visiem pedagogiem tika palielināta par 2,6%. Savukārt atvasināto publisko personu budžetos izdevumi atlīdzībai sasniedza 207,9 miljonus eiro, kas ir par 27,8 miljoniem eiro jeb 15,4% vairāk nekā pirms gada. Šo kāpumu lielā mērā veicināja jaunā doktorantūras modeļa ieviešana un papildu zinātnes projektu piesaiste lielākajās universitātēs.
Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 3,2 miljardu eiro apmērā šā gada septiņos mēnešos bija par 204 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā pirms gada. No tiem lielāko daļu veidoja izdevumi vecuma pensijām, kas valsts speciālajā budžetā pieauga līdz 1,9 miljardiem eiro un bija par 154,8 miljoniem eiro jeb 9% lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šā gada jūlijā bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 614 eiro. To var skaidrot ar pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu no 2025. gada 1.janvāra, kamēr saņēmēju skaits bija pērnā gada līmenī. Arī izdevumi izdienas pensijām valsts pamatbudžetā šā gada janvārī – jūlijā auguši par 8,1 miljonu eiro jeb 12,5%, sasniedzot 72,5 miljonus eiro apmērā. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem pieauga par 11,1 miljonu eiro jeb 4,8%, bet bezdarbnieka pabalstiem – par 5,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, ko noteica lielāks vidējais pabalsta apmērs.
FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes un fiskālās telpas aprēķinu 2026.–2029. gadam, ņemot vērā aktuālos Valsts kases kopbudžeta izpildes datus, atjaunotās makroekonomiskās prognozes un valdības pieņemtos lēmumus par izdevumu palielinājumu, īpaši aizsardzībai. Budžeta deficīts 2025. gadā prognozēts 2,9% no IKP – par 0,2 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts pavasarī, un atbilst likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā līdz ar būtisku izdevumu palielinājumu aizsardzībai deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs: 3,0% 2026. gadā, 4,1% 2027. gadā, 3,7% 2028. gadā un 3,9% 2029. gadā.
