Vērtējot preču eksporta dinamiku, jāsecina, ka kritums ir fiksēts lielākajai daļai eksporta grupu, tomēr noteicošā loma eksporta samazinājumā bija minerālproduktu un koka un koksnes izstrādājumu grupām. Šo preču grupas eksporta samazinājums pērnajā gadā izskaidro 86% no kopējā preču eksporta krituma. Tieši šīs preču grupas bija vienas no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem 2022. gadā, ko veicināja augstās naftas, gāzes un koksnes cenas. Savukārt, 2023. gadā šo izejvielu cenas būtiski samazinājās, līdz ar to samazinot arī šo preču eksporta vērtību. Minerālproduktu eksporta vērtība 2023. gadā samazinājās par 45% jeb 1237 miljoniem eiro, ko noteica naftas produktu un gāzes reeksporta samazinājums attiecīgi par 40% (177 miljoniem eiro) un 55% (654 miljoniem eiro), kā arī elektroenerģijas eksporta kritums par 55% (374 miljoniem eiro).
Koksnes un koka izstrādājumu eksports pērn samazinājies par 22% (813 miljoniem eiro). Lai arī šīs grupas eksporta kritums ir mazāks nekā minerālproduktiem, tomēr negatīvā ietekme uz ekonomiku kopumā un it īpaši uz apstrādes rūpniecības nozari ir lielāka. Tas ir saistīts arī ar to, ka koksnes un koka izstrādājumu eksports balstās uz vietējo ražošanu, izmantojot vietējos darbaspēka un izejvielu resursus, kamēr minerālproduktu eksporta grupa pārsvarā ir izejvielu reeksports, kas sākotnēji tiek importēts no citām valstīm. Negatīvi vērtējams, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta kritums ir visaptverošs un fiksēts visās apakšgrupās (apstrādātiem un neapstrādātiem kokmateriāliem, kokskaidu plātnēm, saplāksnim un citiem izstrādājumiem). Arī eksporta tirgus griezumā, koksnes un koka izstrādājumu eksporta samazinājums ir visaptverošs, jo eksporta kritums ir fiksēts visos lielākajos noieta tirgos, tajā skaitā uz Apvienoto Karalisti, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Nīderlandi, Vāciju, Zviedriju un Somiju.
Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, minerālproduktiem, koksnei un koka izstrādājumiem, dzelzs atkritumiem un lūžņiem, graudaugiem, kuru cenas pasaules tirgos var būtiski svārstīties. Tādējādi tas pakļauj arī kopējo Latvijas preču eksportu būtiskām svārstībām, ko mēs redzējām pēdējos gados.
Vērtējot Latvijas eksporta attīstības perspektīvas 2024. gadā, jāatzīmē vairākas lietas. Pirmkārt, izejvielu cenas pasaulē ir stabilizējušās, līdz ar to šim faktoram ir bijusi pārejoša ietekme uz Latvijas preču eksportu. Tomēr negatīva cenu ietekme uz eksportu varētu būt jūtama šā gada sākumā bāzes efektu dēļ. Otrkārt, būtiska sastāvdaļa turpmākajā eksporta attīstībā ir Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme. Vārgā ekonomikas izaugsme ES mazina ārējo pieprasījumu kopumā. Šā gada janvāra Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes liecina, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā varētu palielināties par 0,9%, kas ir nedaudz augstāks pieaugums nekā 2023. gadā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējām ekonomikas prognozēm SVF samazināja eirozonas IKP pieaugumu par 0,3 procentpunktiem, apliecinot, ka ekonomikas aktivitāte eirozonā un ES kopumā arī 2024. gadā saglabāsies vāja. Sagaidāms, ka šā gada pirmajā pusē Latvijas preču eksports turpinās samazināties. Savukārt, 2024. gada otrajā pusē varētu atjaunoties mērena eksporta izaugsme.
Latvijas preču eksporta vērtība 2023. gada decembrī veidoja 1488 miljonus eiro, kas bija par 13,4% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Eksporta kritumu lielā mērā noteica minerālproduktu reeksporta samazinājums, koksnes un koka izstrādājumu, kā arī mehānisko un elektrisko iekārtu eksporta kritums.
