Finanšu ministrija (FM) sanāksmē informēja, ka gada sākumā pieņemtie valdības disciplinējošie pasākumi devuši pozitīvu ietekmi – ES investīciju temps ir pieaudzis un ir pozitīvas prognozes ES fondu investīciju ieviešanai Latvijas tautsaimniecībā. FM arī uzsvēra, ka līdzekļu pārdale ir svarīgs risku vadības instruments – tā jau tiek un arī turpmāk tiks izmantota, lai elastīgi pārvaldītu ES fondu un AF investīciju portfeli un nodrošinātu resursu pēc iespējas efektīvāku izmantošanu.
“Šobrīd prioritāte ir noslēgt vidusposma grozījumus un uzsākt tās investīcijas, ko valdība jau apstiprināja šī gada maijā. Komitejā konceptuāli vienojāmies 10,6 miljonus eiro novirzīt Latvijas Onkoloģijas centra Operāciju bloka un intensīvās terapijas rekonstrukcijas darbiem un gandrīz 9,5 miljonus ES ārējās robežas atbalstam: 5 miljonus eiro pārdalīt uzņēmējdarbības atbalstam un 4,5 miljonus eiro – skolu infrastruktūras attīstībai. Vienlaikus gatavojamies ReArm Europe grozījumiem, vērtējot papildu pārdales valsts drošības stiprināšanai, un jau drīzumā parakstīsim saprašanās memorandu ar donorvalstīm par jauno Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu periodu,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Programmas vidusposma grozījumi, kas paredz nozīmīgus ieguldījumus drošībā, noturībā un transporta infrastruktūrā, EK tika iesniegti maija beigās, par ko šobrīd sniegusi komentārus. Sanāksmē tika uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir sākt Satiksmes ministrijas plānotās dzelzceļa investīcijas 430 miljonu eiro apmērā, lai tās pabeigtu līdz 2029. gada beigām.
Ministri arī uzklausīja un pieņēma zināšanai Aizsardzības ministrijas identificēto potenciālo projektu sarakstu militārās mobilitātes jomā, ko varētu finansēt ES fondu programmā EK iniciatīvas ReArm Europe ietvaros turpmāku pārdaļu gadījumā.
Lai nodrošinātu savlaicīgu AF rādītāju izpildi, ministrijām noteikts jau tagad ziņot par iespējamiem riskiem, ja tādi tiek konstatēti, lai tos varētu iekļaut pēdējos AF plāna grozījumos, ko Latvija iesniegs EK oktobrī. Grozījumos paredzēta gan EK iniciētā rādītāju pamatojuma vienkāršošana, kas mazinās administratīvo slogu, gan Latvijas ierosinātie precizējumi konkrētu rādītāju sasniegšanai. Atsevišķi tika izcelts arī jautājums par Rīgas Centrālās stacijas (RCS) pilnas funkcionalitātes nodrošināšanu – SM jāiesniedz FM skaidrs un komplekss risinājums pilnai RCS funkcionalitātei – būvniecības darbu pabeigšanai, trūkstošā finansējuma nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai.
FM komitejas dalībniekus informēja par EK priekšlikumiem nākamajam ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodam, kas būs par pamatu dalībvalstu diskusijām un tiks apstiprināti ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Šādas sarunas parasti ilgst līdz diviem gadiem. Latvija saglabās konsekventu pozīciju, aizstāvot pietiekamu kohēzijas politikas atbalstu arī pēc 2027. gada, īpašu uzmanību veltot austrumu pierobežas reģionu attīstībai un drošības izaicinājumu risināšanai. Tāpat Latvija ir skeptiski noskaņota un neatbalsta EK priekšlikumu apvienot kohēzijas un kopējās lauksaimniecības budžetus vienā piešķīrumā. Sanāksmē vienojās izvērstāku Latvijas pozīciju kopā ar sadarbības partneriem definēt līdz gada beigām.
Komiteja vienojās par nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību IKT projektu izmaksu efektivitātei un projektu sagatavošanas paātrināšanai. Tāpat tika atkārtoti uzklausīts Veselības ministrijas redzējums par to, kā nākotnē visefektīvāk īstenot prioritāros veselības infrastruktūras projektus.
Komitejā vienojās par EEZ un Norvēģijas grantu jaunā 2021.–2028. gada plānošanas perioda investīciju programmām. Saprašanās memorandus ar Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu iecerēts parakstīt šī gada oktobra pirmajā pusē. Tādēļ līdz tam tie kopā ar saistīto dokumentāciju steidzamības kārtā jāiesniedz apstiprināšanai valdībā. Jau iepriekš ziņots, ka, ņemot vērā 85 miljonu eiro indikatīvās investīciju iespējas jaunajā periodā līdz 2031. gadam, finansējumu paredzēts ieguldīt trīs programmās – “Vietējā attīstība un noturība”, “Zaļās inovācijas” un “Korekcijas dienesti”.
Nākamā tematiskā komitejas sēde notiks oktobrī, kad prioritāri tiks vērtēta aktuālo investīciju plānu izpilde, disciplīnas ievērošana un iespējamās pārdales, lai ES līdzekļus ieguldītu pēc iespējas efektīvāk. Ministri vienojās turpināt darbu pie investīciju programmu optimizācijas un iespējamo pārdaļu izvērtēšanas un sagatavošanas, lai rastu risinājumus jaunu un perspektīvu projektu finansēšanai, par tālāko procesu informējot Ministru kabinetu jau tuvākajās valdības sēdēs.
* ReArm Europe ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas paredz sniegt ES dalībvalstīm lielāku elastību veikt ES fondu ieguldījumus aizsardzības industrijā.
