2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4 %.
2025. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2 %, bet salīdzinot ar 2024. gadu – par 5,8 %.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1342 eiro
Vidējā neto darba samaksa bija 1342 eiro jeb 74,2 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6 %.
Mēneša darba samaksas mediāna – 1464 eiro
Bruto darba samaksas mediāna [2] par pilnas slodzes darbu 2025. gada 2. ceturksnī bija 1 464 eiro. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni (1350 eiro) tā pieauga par 113 eiro jeb 8,4 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 1 111 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1 %.
Privātajā sektorā nedaudz straujāks gada pieaugums
2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 8,4 % un 8,1 %. 2. ceturksnī privātajā sektorā gada pieauguma temps bija par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 1. ceturksnī (9,5 %).
2025. gada 2. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1781 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 105 eiro augstāka jeb 1886 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,1 % jeb 227,8 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 13,4 tūkst. jeb 1,8 %.
2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (tā ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – 18,2 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,5 %, nekustamo īpašumu nozarē – 10,7 %, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – 10,2 %.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2025. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo atalgojumu valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3052 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2804 eiro), enerģētikas (2389 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2270 eiro), valsts pārvaldes (2104 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (1934 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1899 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1831 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 219 eiro pirms nodokļu nomaksas.
CSP dati
Augstākais vidējais atalgojums – Rīgā un Rīgas reģionā
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 1 980 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 317 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 33,5 %.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 12,69 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada 2. ceturksnī bija 12,69 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,2 % (2024. gada 2. ceturksnī – 11,41 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,30 līdz 15,92 eiro jeb par 11,3 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,2 % un nostrādāto stundu samazinājums par 4,6 % gada laikā.
Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.
Metodoloģiskā informācija
[1] Vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.
[2] Mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
