Šogad Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu saņem kinomāksliniece Ieva Romanova, un portāla filmas.lv izlasē izceltas sešas spēlfilmas, nozīmīgi pieturpunkti viņas radošajā biogrāfijā. Pirmā filma, kuras titros Ieva Romanova parādās kā māksliniece inscenētāja, ir režisora Vara Braslas spēlfilma Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku (1980), arī mūsdienās aktuāls stāsts par sievietes vientulību un izvēli (galvenajā lomā Akvelīna Līvmane). Kinodarbs saņēma Lielo Kristapu kā gada labākā spēlfilma, un šāda novērtējuma pamatā ir arī filmas mākslinieka ieguldījums.
Spilgta 80. gadu parādība ir režisora Arvīda Krieva kriminālintriga Aveņu vīns (1984), kur atbilstošas noskaņas radīšanā milzīga nozīme ir mākslinieces Ievas Romanovas izveidotajai videi, radošās komandas atrastajām un iekārtotajām filmēšanas vietām.
Pirmo Lielo Kristapu Ieva Romanova saņēma par mākslinieka darbu režisora Aivara Freimaņa divsēriju spēlfilmā Dzīvīte (1989) – neparasti veidotā mākslas darbā, kas pārsteidz ar profesionāli izaicinošiem paņēmieniem, tēlojot latviešu tautas nacionālās pašapziņas atmodu Krišjāņa Barona dzīves gados un arī filmas uzņemšanas laikā. Spilgta sava laikmeta liecība, šajā gadījumā 20 gadsimta 90. gadu Latvijas portretējums, ir arī Jāņa Streiča spēlfilma Likteņdzirnas (1997) – uz „mežonīgā kapitālisma” fona risināta melodrāma ar sulīgas komēdijas elementiem, viena no joprojām populārākajām „jauno laiku” Latvijas spēlfilmām un arī iespaidīgs kinomākslinieka darba vēriena apliecinājums.
Divas šajā Ievas Romanovas darbu izlasē iekļautās filmas pārstāv 21. gadsimta Latvijas kino, un abas ievērojamas arī ar mākslinieka ieguldījumu filmas kopējā veidolā. Režisora Arvīda Krieva gleznaini mistisko un mazliet šaušalīgo spēlfilmu Man patīk, ka meitene skumst (2004) māksliniece Ieva Romanova uzskata par pietiekami nenovērtētu, bet ļoti interesantu parādību; Latvijas kinovēsturē tā paliek arī kā mūziķa Mārtiņa Freimaņa pārliecinoša debija uz kinoekrāna. Savukārt režisores Ināras Kolmanes Simtgades spēlfilma Bille (2018) ir ne tikai skatītāju iemīļots stāsts par mazas meitenes pieaugšanu, bet arī vēsturiska filma un tāpēc pamatīgs kinomākslinieka darbs – 20. gadsimta 30. gadu Latvijas dzīves atainojums prasa nopietnu ieguldījumu laikmeta izpētē un filmas vides veidošanā. (Filma Bille portāla izlasē būs skatāma tikai 3. februārī.)
Otra portālā ievietotā filmu izlase ir Lielā Kristapa 2022 labākie darbi, kas pirms gada tika apbalvoti katrs savā filmu kategorijā – labākā pilnmetrāžas spēlfilma Janvāris (režisors Viesturs Kairišs), labākā īsmetrāžas spēlfilma Pirmie soļi (režisors Pauls Ķesteris), labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma Mana māte valsts (režisore Ieva Ozoliņa), labākā animācijas filma Mans laulību projekts (režisore Signe Baumane), labākā debijas filma Tikmēr Lucavsalā (režisore Elza Gauja) un labākā daudzsēriju filma Krimināllieta iesācējam (režisors Armands Zvirbulis, portālā skatāma filmas pirmā sērija ar norādi uz straumēšanas platformu, kur pieejamas pārējās sērijas). Šajā izlasē arī divas filmas būs pieejamas tikai vienu dienu, 3. februārī, – spēlfilma Janvāris un animācijas filma Mans laulību projekts.
Nacionālo Kino balvu Lielais Kristaps rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju, portālā filmas.lv programmas saturu veido Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvu, portāla darbību tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).
Par Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps norisēm informācija pieejama mājaslapā lielaiskristaps.lv, klātienes pasākumi sākas ar atklāšanas seansu 1. februārī, noslēguma ceremonija un šāgada balvu pasniegšana – 4. februārī.
