Konsultācijas ar jauniešiem veiktas no 2023. gada oktobra līdz decembrim, kur īpaša uzmanība tika pievērsta trešajam Eiropas Jaunatnes mērķim “Iekļaujoša sabiedrība”, kas paredz veicināt un nodrošināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā.
Konsultācijās visvairāk piedalījās jaunieši vecumā no 16-18 gadiem, otra lielākā vecumgrupa bija jaunieši no 13-15 gadiem, līdz ar to bija iespēja uzzināt ar kādiem šķēršļiem saskaras jaunieši Latvijas izglītības iestādēs, kāds ir pozitīvs esošais atbalsts un kādu risinājumu izaicinājumiem redz jaunieši.
Jaunieši atzinīgi novērtē atbalstu no draugiem, vecākiem, radiniekiem, skolotājiem, jaunatnes darbiniekiem. Pozitīvi tiek novērtēts, ka ir pieejami daudzi ārpusskolas pasākumi, kā arī aktivitātes un nodarbības, kuras īsteno jauniešu centri, lai veicinātu visu jauniešu iekļaušanu un radītu vidi, kurā visi jūtas vērtīgi un pieņemti. Izskanēja arī viedoklis - dažreiz lielāku atbalstu saņem jaunieši, kuriem jau ir visas nepieciešamās iespējas, kuri netiek diskriminēti, jaunieši no turīgām, atpazīstamām ģimenēm, bet jauniešiem ar ierobežotām iespējām nav pieejas un piekļuves sev nepieciešamajam atbalstam, lai labāk iekļautos sabiedrībā.
Zems pašvērtējums, bailes, ka citi nepieņems, sabiedrības neiecietība un dažkārt pat naids pret atšķirīgo, ir iemesli, kurus jaunieši minējuši kā šķēršļus iekļaujošai sabiedrībai. Tiek minēts, ka tiek atstumti gan latvieši, gan citu tautību cilvēki, gan tādi, kuriem ir kādi fiziska, garīga vai emocionāla rakstura ierobežojumi, gan arī jaunieši, kuriem nav šādi ārēji redzami ierobežojumi. Tiek arī atzīmēta bulinga problēma - gan izglītības iestādēs, gan sabiedrībā kopumā, kā arī daudzi sabiedrībā valdošie aizspriedumi. Tiek arī norādīts, ka sabiedrībā kopumā valda sašķeltība, un tas neveicina visu cilvēku iekļaušanu.
Jaunieši uzsver, ka problēmu risināšanai ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība un nepieciešamas aktīvākas politikas veidotāju darbības. Kā risinājums problēmām - būtu nepieciešami skolotāji un skolas darbinieki, kas ir labi sagatavoti un kvalificēti, lai adekvāti risinātu konfliktsituācijas un diskriminācijas jautājumus. Piemēram, katrā skolā nodrošināt nepārtrauktu psihologa klātbūtni un aktualizēt psihologa pakalpojumus jauniešu vidū, jo daudzi jaunieši neuztver to nopietni un neizmanto sniegtās iespējas. Cits priekšlikums ir ieviest plašākus interešu izglītības pasākumus lauku reģionos, jo, salīdzinot ar pilsētas vidi, kur ir ļoti plašs nodarbību piedāvājums, lauku reģionos tas nav tik daudzveidīgs. Tāpat jaunieši uzsvēra, ka ir daudz vairāk jāizglīto sabiedrība kopumā par cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, jo lielai cilvēku daļai nav zināšanu, kā dažādām jauniešu grupām palīdzēt, vai pat - kā izturēties pret šādiem cilvēkiem.
Konsultācijas organizēja 20 Eiropas Jaunatnes dialoga jauniešu vēstnieki un pasākumos piedalījās gan jaunieši ar ierobežotām iespējām, gan arī jaunieši, kuriem nav ar ierobežotas iespējas. Konsultācijas veiktas sadarbībā ar nodibinājumu “Baltijas reģionālais fonds”. Konsultācijas tika īstenotas Rīgā, Talsos, Saldū, Kandavā, Ventspilī, Cēsu novada Liepā, Valmierā, Limbažos, Līvānos, Rēzeknē, Rēzeknes novada Stružānos, Daugavpilī, Preiļos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jēkabpils novada Salā, Aucē un Bauskas novadā Vecumniekos. Konsultācijās tika iesaistīti 682 dalībnieki - 617 jaunieši un 65 lēmumu pieņēmēji.
Vairāk par jauniešu viedokļiem konsultācijās var uzzināt šeit - https://jaunatneslietas.gov.lv/current-events/noslegusas-eiropas-jaunatnes-dialoga-konsultacijas-ar-jauniesiem
