Konferenci atklāja JSPA direktore Līga Lejiņa, uzsverot: “Dati liecina, ka mūsu līdzšinējam darbam ar jaunatni, atbalstot jauniešus gan projektos, gan citādi, ir izmērāma un būtiska ietekme – mēs veidojam empātiskākus, demokrātijas vērtības un solidaritāti izprotošus un praktizējošus jauniešus. Tomēr mēs labi apzināmies, ka Eiropas Savienības programmu, Jaunatnes politikas valsts programmas un citu sniegtās iespējas aizvien nesasniedz visus jauniešus, bet aptuveni 10-20%. Mums ir jāpalielina centieni sasniegt tos jauniešus, kas joprojām paliek ārpus mūsu programmām un darba ar jaunatni aktivitātēm. Viens no veidiem, kā to paveikt ir – doties tur, kur ir jaunieši vai tajā, kas saista jauniešus. Tieši tādēļ JSPA konference šogad notiek vietā, kur atrodas jaunieši – Rīgas Valsts tehnikumā.”
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Renāte Mencendorfa, prezentējot pašvaldību 2023. gada monitoringa datu rezultātus, pauda nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību jauniešiem ar ierobežotām iespējām, īpaši tiem, kuri saskaras ar ģeogrāfiskiem un kultūras atšķirību šķēršļiem, kā arī psihiskās veselības traucējumiem. Finansējums darbam ar jaunatni pašvaldībās salīdzinājumā ar 2022. gadu ir pieaudzis par 29%, tomēr nepieciešams lielāks pašvaldību atbalsts šo jauniešu līdzdalības iesaistē. IZM pārstāve uzsvēra arī ciešākas sadarbības nepieciešamību starp formālo un neformālo izglītību, lai sasniegtu plašāku jauniešu loku. Lai to veicinātu, 2025. gadā tiks uzsākti divi jauni projekti – “STEAM un pilsoniskās līdzdalības skolas soma” un "Skola-kopiena". Runas noslēgumā R. Mencendorfa aicināja uz sadarbību starp visiem jaunatnes jomā iesaistītajiem: “Tikai darot kopā, mēs varam radīt lielākus rezultātus un veidot labāku Latviju mūsu jauniešiem!”
Dienvidvelsas universitātes Eiropas Jaunatnes politikas profesors, viens no jaunatnes politikas Eiropas Savienībā veidotājiem Hovards Viljamsons uzsvēra, ka: "politika bez jauniešiem ir bezjēdzīga politika", aicinot uzrunāt ne tikai aktīvos jauniešus, bet arī ieviest mehānismus, kas ļautu visiem jauniešiem izteikt viedokli un ietekmēt lēmumus, jo visu jauniešu balss ir svarīga lēmumu pieņemšanā. Tas palīdzēs radīt līdzsvarotas un iekļaujošas nozaru politikas, kas atspoguļo jauniešu vajadzības un intereses. Viņš akcentēja arī pacietības nozīmi darbā ar jaunatni, norādot: "Zāli nevar izaudzēt, to raujot" jeb, lai sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešamas rūpes un ilgtermiņa darbs. Noslēgumā eksperts aicināja neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt ieviest jaunas idejas, domāt ārpus ierastā un “būvēt tiltus” starp jauniešiem un darba ar jaunatni veicējiem.
Pēcpusdienā konferences dalībniekiem bija iespēja piedalīties vairākās darbnīcās par jauniešu līdzdalību un dažādām darba ar jaunatni pieejām tās veicināšanai, kuras vadīja gan vietējie, gan starptautiskie eksperti.
“Mobilais darbs ar jauniešiem. Jaunieši reģionos”, ko vadīja jaunatnes organizācijas “Creative Minds for Culture” vadītāja, neformālās izglītības mācību vadītāja Linda Kalniņa-Roderte un pieredzē dalījās Gulbenes novada jauniešu centra "Bāze" projektu vadītāja Linda Ļapere, tika uzsvērta mobilā darba nozīme jauniešu sasniegšanā reģionos, kur trūkst pieejamo resursu un infrastruktūras. Darbnīcā dalījās ar radošām pieejām, kā izveidot attiecības ar jauniešiem un izprast vietējās kopienas specifiku. Dalībnieki diskutēja par radošām un pielāgotām metodēm, lai piesaistītu jauniešus, piemēram, organizējot mobilās aktivitātes, kas iekļauj izbraukumus uz reģioniem, kur jaunieši bieži vien jūtas aizmirsti.
“Ielu darbs ar jauniešiem”, ko vadīja Dienvidvelsas universitātes Eiropas Jaunatnes politikas profesors Hovards Viljamsons un Lietuvas Jaunatnes lietu aģentūras Valsts jaunatnes politikas nodaļas vadītāja.
Egle Došiene, tika izcelta ielu darba nozīme jauniešu līdzdalības veicināšanā. Vadītāji uzsvēra, ka ar jauniešiem, kuri daudz uzturas ielās, ir krietni grūtāk izveidot uzticību. Ir svarīgi zināt, kas ir šo jauniešu vajadzības un reaģēt uz tām, tādēļ ielu jaunatnes darbiniekiem līdzi ir siltas segas, ēdiens un citas šiem jauniešiem nepieciešamās lietas. Nākas arī reizēm domāt radošas metodes, kā panākt ielu jauniešu kontaktu ar jaunatnes darbiniekiem. Kā piemēru radošām pieejām Lietuvas eksperte dalījās pieredzē, kā, izmantojot pārvietojamās saunas, ir izveidojies kontakts ar ielās sastopamajiem jauniešiem.
“Digitālais darbs ar jauniešiem. Datorspēles?” vadīja mācību vadītāja, kura attīsta digitālo darbu ar jaunatni Latvijas pašvaldībās - Inese Minšī un pieredzē dalījās Rīgas Tālmācības vidusskolas direktores vietnieks IT un mārketinga jautājumos Ivo Čapiņš. Darbnīcā tika runāts par digitālo spēļu potenciālu jauniešu iesaistē. Vadītāji dalījās pieredzē par to, kā digitālās spēles var kalpot kā rīks, lai piesaistītu jauniešus, kuriem tradicionālās pieejas šķiet nepievilcīgas. Tika akcentēts, ka videospēles spēj radīt piederības sajūtu un nodrošināt jauniešiem iespējas sadarboties un komunicēt ar vienaudžiem, kā arī palīdz darba ar jaunatni veicējiem atrast kopīgu valodu ar jauniešiem, kuriem šķiet, ka jauniešu centrs nav viņiem piemērots.
“Sports un jauniešu līdzdalība” bija veltīta sporta lomai jauniešu iesaistē. Vadītājs Gints Jankovkis stāstīja par to, kā sports var attīstīt jauniešu sociālās prasmes un piederības sajūtu un, ka ir svarīgi veidot ilgtspējīgas attiecības ar sporta organizācijām, lai šo mērķi īstenotu. Gints ir biedrības "Laiks jauniešiem" vadītājs un dalījās arī pieredzi, kā viņa vadītā biedrība, veiksmīgi izmantojot sporta aktivitātes, iesaistīja jauniešus ar ierobežotām iespējām. Dalībnieki veidoja jauniešu profilus un diskutēja par dažādiem veidiem, kā sporta aktivitātes var kalpot par platformu aktīvākai līdzdalībai.
Darbnīcā “Neformālā izglītība ieiet skolās!”, ko vadīja dažādu izglītojošu spēļu un metožu autore, kā arī brīvprātīgā jauniešu motivācijas programmas "MOT" trenere Kristīne Vilcāne, dalībnieki pētīja iespējas integrēt neformālo izglītību formālās izglītības ikdienā. Vadītāja dalījās pieredzē par to, kā "MOT" programmas ietvaros izdevies jauniešiem skolās stāstīt par līdzdalību un iespējām, ko piedāvā Eiropas Savienība. Dalībnieki uzzināja par metodēm, kā veicināt sadarbību starp skolu un jaunatnes centriem, kopīgi diskutēja, runāja par izaicinājumiem formālās un neformālās izglītības sadarbībā un diskutēja kā pārvarēt šķēršļus, kas traucē neformālās izglītības metožu iekļaušanu skolas darbā.
Konferences noslēgumā tika akcentēta nepieciešamība vairāk uzticēt jauniešiem paveikt nozīmīgākus uzdevumus. Tas ne vien iemāca tiem jaunas prasmes, bet tā ir arī iespēja radīt jauniešus uzrunājošākas aktivitātes, jo tās domā paši jaunieši, nevis pieaugušie. Kā veiksmīgs piemērs tika minēts viens no Eiropas Jaunatnes nedēļas pasākumiem “Hop on the train of Europe”, kur šogad aprīlī 100 jaunieši devās braucienā uz Igauniju un guva izpratni par ES programmu iespējām. Pasākuma programmu veidoja paši jaunieši, kuri bija iedvesmoti par šādu JSPA piedāvāto iespēju un šobrīd darbojas JSPA kā "EuroPeers" tīkla jaunieši, kuri dalās ar citiem jauniešiem ar piedāvātajām iespējām.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieces Randas Ķeņģes ieskatā šis pasākums apliecināja, ka, lai gan līdzdalības veicināšanā jau ir sasniegti ievērojami rezultāti, darbs ar jauniešiem ir jāturpina, īpaši koncentrējoties uz tām grupām, kuras līdz šim nav izdevies sasniegt. Konferences rezultāti iezīmē jaunas pieejas un metodes, kā sasniegt šos jauniešus un piedāvāt viņiem iespējas iesaistīties programmās, projektos un citās darba ar jaunatni aktivitātēs.
Konferences foto atskats pieejams JSPA Flickr kontā, savukārt prezentācijas, vizuālie pieraksti no uzrunām, prezentācijām un darbnīcām – JSPA tīmekļvietnes sadaļā “Materiāli”.
