Darba vizītes sākumā K. Kariņš kopā ar T. Bilstrēmu piedalījās tradicionālajā “Pirmdienu kustības” mītiņā Normalmes laukumā, paužot atbalstu Ukrainai un uzsverot, ka Latvija un Zviedrija, ciešā sadarbībā ar reģiona partneriem un sabiedrotajiem, atbalsta Ukrainu, tās rekonstrukciju un integrāciju Eiropas Savienībā.
Divpusējās tikšanās laikā ārlietu ministri akcentēja Latvijas un Zviedrijas vēsturiski izveidojušos ciešo politisko un ekonomisko sadarbību. K. Kariņš apliecināja stingru atbalstu Zviedrijas dalībai NATO: ”Zviedrijas drīza pievienošanās NATO padarīs Baltijas jūras reğionu drošāku. Līdzīgi domājošu valstu ciešāka sadarbība un vienots atbalsts Ukrainai ir atbilde uz Krievijas imperiālismu ”. Ārlietu ministri uzsvēra, ka, rūpējoties par reģiona drošību un aizsardzību, jāstiprina NATO un ES valstu militārās spējas. Ārlietu ministri izteica gandarījumu par pagājušajā nedēļā pieņemtajiem Eiropadomes lēmumiem sākt ES iestāšanas sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī pauda atbalstu Gruzijas kandidātvalsts satusam.
Vizītes laikā K. Kariņš simboliski nodeva Baltijas un Ziemeļvalstu (Nordic-Baltic Eight, NB8) sadarbības formāta koordināciju T. Bilstrēmam. “Baltijas un Ziemeļvalstu aizvien ciešāka sadarbība ir būtiska reģiona drošības un noturības stiprināšanā,” uzsvēra K. Kariņš. Zviedrija 2024. gadā vadīs NB8 valstu Ārlietu ministriju sadarbību, bet Latvija ̶ parlamentāro sadarbību.
Vizītes laikā ārlietu ministrs tikās ar Riksdāga Baltijas sadraudzības grupas vadītāju Hansu Valmarku (Hans Wallmark) un viesojās Stokholmas Ekonomikas augstkolā, kur piedalījās diskusijā: “Baltijas un Ziemeļvalstu atbilde uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem reģionā: pilnvērtīgs atbalsts Ukrainai”.
Jau tika ziņots, ka 2023. gada 14. decembrī ārlietu ministrs K. Kariņš darba vizītē apmeklēja Somiju.
