“Latvija aicina bez kavēšanās strādāt pie Krievijas graudu un citu lauksiamniecības produktu importa aizliegšanas. Tā ir Eiropas Savienības izvēle – neatbalstīt Krievijas ekonomiku, nefinansēt Krievijas karu Ukrainā, kā arī nepalīdzēt Krievijai izplatīt Ukrainā nozagtos graudus,” uzrunā Briselē norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze.
Zemkopības ministrs arī norādīja, ka pieaugošais Krievijas graudu imports ar tā zemajām cenām destabilizē graudu tirgu ES, jo Krievijas lētās preces tirgū izkonkurē ES audzētos labības produktus gan vietējā, gan eksporta tirgū. Tāpēc EK beidzot jāveic novērtējums par Krievijas lauksaimniecības preču ievešanas ietekmi uz ES iekšējo tirgu. Vienlaikus tranzīta produkcija, kas paredzēta valstīm ārpus ES iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, ir turpināma.
Patlaban spēkā esošās ES sankcijas pret Krieviju neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas un to transportēšanu ES. Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles datiem, Latvijā no Krievijas 2023. gada 11 mēnešos ievests 383 tūkstoši tonnu pārtikas graudaugu. Savukārt ES līdz 2023. gada augustam no Krievijas ir importējusi par 30 procentiem vairāk kviešu un kukurūzas nekā attiecīgajā laika posmā 2022. gadā.
Padomē dalībvalstu ministri apsprieda arī ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam (KLP SP) pirmā ieviešanas gada pieredzi. Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra, ka aizvien augstāku pamatprasību un ambīciju izvirzīšana klimata un vides jomā ir radījusi nesamērīgu birokrātisko un administratīvo slogu, izraisot pamatotu negatīvu reakciju no lauksaimnieku puses, jo kopumā atbalsts nenosedz pamatprasību ievērošanas izmaksas. Turklāt 2023.-2027. gada plānošanas periodā ir samazinājies Latvijai piešķirtais finansējums lauku attīstībai, bet pieaug vides un klimata mērķu īpatsvars. Lai to kompensētu, nepieciešams mobilizēt visus iespējamos resursus lauku attīstībai.
Armands Krauze: “Pie tik detalizēta un sarežģīta modeļa ir lielas neskaidrības par vairāku prasību jēgu, nepieciešamību un praktiskās ieviešanas patieso devumu. Jauno mērķu sasniegšana iespējama tikai tad, ja to izpildei ir atbilstošs finansējums un to ieviešanā ir nodrošināta elastība, ņemot vērā reģionālās atšķirības, kā arī beidzot tiek īstenota politikas vienkāršošana, kas neprasa plānošanas dokumentus uz tūkstošiem lappušu, kā tas ir patlaban.”
