Iedzīvotājiem ir būtiski apzināties, ka jautājumi, kas nonāk pašvaldībā, izmantojot kolektīvo iesniegumu, publisko apspriešanu un iedzīvotāju padomes, nav saistoši lēmumu pieņēmējiem, tomēr tie ir obligāti izskatāmi domes sēdē. Lēmumu pieņēmējiem tie palīdz apzināt iedzīvotāju vajadzības un raizes. Izmantojot kolektīvo iesniegumu, mēs varam panākt, lai domes dienaskārtībā nonāk pašvaldības iedzīvotāju skatījumā būtiski jautājumi, kuriem nepieciešams risinājums, uzlabojumi. Līdz šim ar kolektīvā iesnieguma palīdzību tikuši aktualizēti dažādi jautājumi, piemēram, aicinājums neļaut kādas būves būvniecību, izveidot jaunu sabiedriskā transporta maršrutu pilsētā, izveidot pastaigu takas mīluļiem un citi. Plašāk ar līdz šim iesniegto un iniciēto kolektīvo iesniegumu saturu var iepazīties platformā manabalss.lv, kas nodrošina elektronisko parakstu vākšanu iedzīvotāju iniciatīvām.
“Lai pieaugtu pilsoniskā līdzdalība, iedzīvotāju interese un vēlme iesaistīties pašvaldības darbībā un pašvaldības darbības uzraudzībā, ir jāskaidro plašākai sabiedrībai gan šo rīku sniegtās iespējas, gan tas, kā tos izmantot komunikācijā ar pašvaldību,” uzsver Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.
Ar publiskās apspriešanas palīdzību iedzīvotāji pauž viedokli par kādu vietējai kopienai svarīgu jautājumu un pašvaldībai tā ir iespēja noskaidrot sabiedrības viedokli jautājumos, kas skar sabiedrības intereses. Delna uzsver, ka dome var noteikt publiskajai apspriešanai nepieciešamo minimālo iedzīvotāju skaitu, un šo iedzīvotāju skaitu, ja tāds ir noteikts, var atrast katras pašvaldības domes nolikumā. Delna 2023. gada vasarā jau sniedza savu atzinumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma projektu, kur bija plānots noteikt, lai ierosinātu publisko apspriešanu ir jāsavāc 20 000 iedzīvotāju parakstu. Delnas ieskatā šāds iedzīvotāju skaits ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim. Iedzīvotāju skaitam būtu jābūt daudz mazākam un jātuvinās tam skaitam, kas ir noteikts, iesniedzot kolektīvo iesniegumu.
Lai nodrošinātu regulāru sadarbību ar iedzīvotājiem, pašvaldība var izveidot iedzīvotāju padomi. Iedzīvotāju padome kalpo kā vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvis un lielākoties iesaistās pašvaldības teritorijas attīstības jautājumos, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.
Savukārt, īstenojot līdzdalības budžetu un iesniedzot projektu idejas, varam īstenot reālus pašvaldības teritorijas attīstības un labiekārtošanas projektus konkrēta budžeta ietvaros. Pašvaldībai ir pienākums divu gadu laikā īstenot tās līdzdalības budžeta idejas, kas ir guvušas lielāko sabiedrības atbalstu, vienlaikus atskaitoties sabiedrībai par paveikto. No 2025. gada pašvaldībām līdzdalības budžets ir obligāti jāīsteno un jāparedz tam pašvaldības budžetā līdzekļi, kuru apmērs ir noteikts Pašvaldību likumā. Kolektīvais iesniegums, līdzdalības budžets un iesaiste iedzīvotāju padomēs pašvaldību iedzīvotājiem ir pieejami jau no 16 gadu vecuma. Savukārt, publiskās apspriešanas no 18 gadu vecuma.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule norāda: “Izglītojot un sniedzot informatīvu atbalstu, mēs stiprinām Latvijas aktīvos iedzīvotājus, kuriem nav vienaldzīgs tas, kas notiek pašvaldībās un tai pat laikā iedrošinām mazāk aktīvos iesaistīties savas kopienas attīstības jautājumos un pašvaldības dzīvē. Bieži pietiek ar viedokļa izteikšanu, parakstot kādu iniciatīvu vai iesniedzot savu līdzdalības budžeta ideju. Galvenais ir apzināties līdzdalības procesu un saprast, kuru līdzdalības rīku labāk izmantot un kādu atgriezenisko saiti gaidīt no pašvaldības.”
Zinoša pilsoniskās līdzdalības rīku izmantošana viennozīmīgi sekmē pašvaldību atklātību un atvērtību iedzīvotājiem, sniegto pakalpojumu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām, kā arī godaprātu un atbildīgumu pieņemtajos lēmumos, kas skar pašvaldības attīstības un teritorijas plānošanas jautājumus, publiskos tēriņus un veido vidi, kurā iedzīvotājam dzīvot, strādāt un atpūsties.
