Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Minimālā alga un minimālās stundas likmes
2017. gadā minimālā alga būs par 10 eiro lielāka nekā iepriekš – 380 eiro.
Labklājības ministrija, tāpat kā iepriekšējam gadam, ir aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika minimālās stundas tarifa likmes pa 2017. gada mēnešiem:
Informācija tabulas veidā ir atrodama LM mājaslapā.
Neapliekams papildu labums darbiniekam - ēdināšanas izdevumi
Ar 2016. gada 23. novembra grozījumiem likuma 8. pants (gada apliekamā ienākuma avoti) papildināts ar vairākām jaunām daļām, kurās noteikts jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojums, saskaņā ar kuru neapliks ar IIN darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, nepārsniedzot 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī).
Lai būtu tiesības uz atbrīvojumu, darba devējam ir paredzēti daudzi nosacījumi:
Nodokļa atbrīvojumu par ēdināšanas izdevumiem nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.
Iemaksas 3. pensiju līmenī – ieguldītais jāatstāj divus gadus
Saskaņā ar likuma 10. pantu (Attaisnotie izdevumi) privātajos pensiju fondos (pensiju 3. līmenī) veiktās iemaksas, kas nepārsniedz 10% no personas gada apliekamā ienākuma, ir attaisnotie izdevumi, no kuriem sekojošajā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt kā pārmaksāto nodokli 23 procentus.
Uzkrāto privāto pensiju var saņemt, sasniedzot 55 gadu vecumu, to nosaka likums "Par privātajiem pensiju fondiem". Iemaksas privātajos pensiju fondos var veikt arī pēc 55 gadu vecuma. Līdz ar to likums līdz šim pieļāva, ka iemaksu veicējs var neveidot savas pensijas uzkrājumu ilgstoši, bet veikt iemaksas, pieprasīt tās izmaksāt un vienlaikus arī saņemt no valsts budžeta 23% kā pārmaksāto nodokli.
No 2017. gada likumā paredzēts, ka iemaksas privātajos pensiju fondos jāatstāj ieguldītas taksācijas gadā un pēctaksācijas gadā. Ja iemaksātā nauda tiek izņemta ātrāk, par taksācijas gadā izmantotajiem attaisnotajiem izdevumiem palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu.
Tātad turpmāk iemaksas pensiju 3. līmenī, ja tās būs deklarētas kā attaisnotie izdevumi IIN pārmaksas atgūšanai, apliks ar nodokli, ja iemaksas tiks izņemtas pirmajos divos gados.
AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna norāda, ka likuma grozījumu jēga attiecas uz tiem dalībniekiem, kuru vecums ir 55 gadi un kuriem ir tiesības saņemt kapitālu no pensiju fonda.
Taču kā attaisnotos izdevumus iemaksas pensiju 3. līmenī varēs deklarēt arī turpmāk -iesniegt gada ienākumu deklarāciju, atgūt pārmaksāto IIN - 23% no taksācijas gadā privātajā pensiju fondā iemaksātās summas. Taču, ja tiks izmantotas tiesības uz likumā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem, tad, tikai trešajā gadā izņemot iemaksāto summu, tai netiks piemērots IIN – 23 procenti.
Šis ierobežojums neattieksies uz iemaksām, kas veiktas līdz 2016. gada 31. decembrim. Privātajiem pensiju fondiem informācija par individuālo iemaksu veicēju uzkrāto papildpensijas kapitālu 2016. gada 31. decembrī jānosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017. gada 1. septembrim.
Atvieglojums par laulāto, kurš kopj bērnu ar invaliditāti
Ar likuma grozījumiem 13. pantā no 2017. gada noteiktas tiesības uz nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju.
Normatīvā akta izstrādātāji norāda: līdz šim atvieglojumu var izmantot par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nestrādā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti. Taču minētais regulējums neatrisina situācijas, kad viens no laulātajiem ir spiests atteikties no strādāšanas, jo viņam ir jārūpējas par nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti. Nodokļa atvieglojums noteikts, lai turpmāk novērstu situāciju, kad šāda ģimene atrodas sliktākā stāvoklī nekā tās, kurās bērniem nav veselības problēmas.
Nodokļa atbrīvojums NVO un komersanta stipendijai
Likuma 9. pants (Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi) papildināts ar jauniem atbrīvojumiem. Turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksā komersants, iestāde, biedrība, nodibinājums, fiziska persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī individuālais uzņēmums, tajā skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, un citi saimnieciskās darbības veicēji.
Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības, ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 484, kuros arī ir grozījumi, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Ar nodokli neapliek arī ārstniecības iestādes izmaksātās stipendijas studējošajiem, kas apgūst medicīniskās izglītības programmu.
Atbalsts slimnieku pavadošām personām
Līdz šim likums noteica, ka palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) ārstniecības izdevumu segšanai, gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā SLO. Praksē ir gadījumi, kad personām ar veselības traucējumiem nepieciešama ir pavadošo personu klātbūtne, paskaidrots grozījumu anotācijā.
Tāpēc jau minētais likuma 9. pants ir papildināts - paredzot ar nodokli neaplikt palīdzību naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas, lai nodrošinātu slimnieka un tā pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei.
Atbrīvojums no kapitāla nodokļa, ja lauksaimniecības zemi pārdos Zemes fondam
Likuma 11.7 pants (Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas) papildināts ar tiesībām uz kapitāla pieauguma nodokļa (15%) atbrīvojumu arī gadījumā, ja lauksaimniecības zeme tiek pārdota Latvijas zemes fondam. (Likumā jau iepriekš ir noteikts, ka no 2014. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. jūlijam pārdevējs var neatbilst noteiktajiem kritērijiem, lai ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.)
Minimālais mēneša NM mazāks, diferencētais – lielāks
Minimālais mēneša neapliekamais minimums 2017. gadā būs 60 eiro (gadā – 720). 2016. gadā neapliekamais minimums bija 75 eiro (gadā – 900 eiro).
Neapliekamā minimuma samazināšana notiek saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pantā no 2016. gada ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 1 par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai ikmēneša neapliekamais minimums katru gadu pakāpeniski tiek samazināts, savukārt maksimālais gada neapliekamais minimums - pakāpeniski palielinās, 2016. gadā tas bija 1200 eiro, 2017. gadā - 1380 eiro.
Minimālo mēneša neapliekamo minimumu piemēro katru mēnesi ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
Tātad 2017. gadā ik mēnesi alga neto (kontā) būs mazāka, ja bruto summa nav mainījusies.
Piemēram. 2016. gadā alga bruto bija 720 eiro (apgādājamo nav). No algas ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI -10,50%) - 75,60 eiro un algas nodoklis – 130,96 eiro. Alga pēc nodokļu nomaksas – 513,44 eiro.
Ja 2017. gadā alga tāda pati - 720 eiro (apgādājamo nav), VSAOI nemainās – 75,60 eiro.
No algas tiek ieturēts algas nodoklis – 134,41 eiro. Alga pēc nodokļu nomaksas – 509,99 eiro, tātad par 3,45 eiro mazāka. Respektīvi, alga neto samazinās, jo par 15 eiro mazāks ir minimālais mēneša neapliekamais minimums (15 x 23%=3,45 eiro).
Gada diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada diferencētais neapliekamais minimums ietver nodokļa maksātājam taksācijas gada laikā piemēroto minimālo mēneša neapliekamo minimumu summu.
MK noteikumos Nr. 1 gada diferencētā neapliekamā minimuma (GDNM) aprēķināšanai noteikta formula, kurā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī vairākus lielumus, kas no 2016. gada līdz 2020. gadam katram gadam atšķiras, minimālais mēneša neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās, pārējie formulas rādītāji palielinās:
GDNM = GNMmax – K x (AI – AImin)
GNMmax – maksimālais gada neapliekamais minimums (2016. g. -1200 EUR, 2017. g. -1380 EUR)
AI – nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs
AImin – gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (2016. g. - 4560 EUR, 2017. g. - 4800 EUR)
Formulā ir arī koeficients K, kura aprēķinā izmanto vēl citus ar diferencētā neapliekamā minimumu noteikšanu saistītos lielumus (K – 2016. g. - 0,0403, 2017. g. – 0,0786)..
Lai piemērotu diferencēto neapliekamo minimumu un atgūtu pārmaksāto nodokli par 2016. gadu, iedzīvotājiem ienākumu deklarācija jāiesniedz/varēs iesniegt šogad, sākot ar 1. martu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver: formulā ir iestrādāts princips – jo personas ienākumi ir mazāki, jo lielāka ir nodokļu atmaksas summa.
Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro.
Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir no 4560 eiro līdz 12 000 eiro, palielinoties ienākumam, piemērojamais gada diferencētais neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās.
Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniedz 12 000 eiro, piemēro tikai minimālo mēneša neapliekamo minimumu, t.i., 75 eiro mēnesī jeb 900 eiro gadā.
LV portāla piemērs. Ja 2016. gadā ir bijuši tikai algota darba ienākumi (8400 eiro gadā), gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru un pārmaksāto nodokli aprēķina šādi:
1200 – 0,0403 x (8400 – 4560) = 1045,25 eiro.
No šīs summas jāatskaita darbavietā jau piemēroto neapliekamo minimumu: 1045,25 eiro – 900 eiro. Tādējādi iegūst diferencēto neapliekamo minimumu 145,25 eiro, kas jāreizina ar nodokļa likmi – 23%. Nodokļa maksātājam par 2016. gadu, iesniedzot ienākumu deklarāciju, būs tiesības saņemt 33,41 eiro.
Līdzīgā algas situācijā arī 2017. gadā diferencētais neapliekamais minimums mērķa grupām (mazāko ienākumu saņēmējiem) būs finansiāli labvēlīgāks. To nosaka aprēķina formulā liekami rādītāji. 1380 – 0,0786 x (8400-4800)=1097,04 eiro. Gadā piemērotais minimālais neapliekamais minimums – 720 eiro. Diferencētais neapliekamais minimums 377,04 (1097,04 – 720,00). Pārmaksātais nodoklis – 86,72 eiro, ko par 2017. gadu varēs atgūt, iesniedzot deklarāciju 2018. gadā.
Kā LV portāls jau ir rakstījis skaidrojumā "Diferencētais neapliekamais minimums no 2016. gada", nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.
VID savā informācijā presei vērš uzmanību, ka diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro par to periodu, kad persona saņem pensiju. Strādājošam pensionāram piemēro pensionāra neapliekamo minimumu, t.i., 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā, bet diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensijai nepiemēroto neapliekamā minimuma daļu var piemērot darba algai un saņemt nodokļa atmaksu.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir informatīvi materiāli par diferencēto neapliekamo minimumu, arī sadaļā "Videosemināri".
