No nākamā gada stājas spēkā vairāk nekā 100 tiesību aktu, to skaitā vairāk nekā 60 likumi - četri jauni likumi un 62 likumu grozījumi, kā arī 7 jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi un 25 MK noteikumu grozījumi. Vienkopus ar šo sarakstu var iepazīties vietnē Likumi.lv. izvēloties sadaļu > Jaunākie > 01.01.2017. > Stājas spēkā.
Savukārt LV portālā kā ik gadu ir pieejamas publikācijas - skaidrojumi par jaunajiem tiesību aktiem vai to izmaiņām, ko apvieno temats "Spēkā no 2017. gada janvāra".
Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka ministriju sagatavotajā apkopojumā ir minēta tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā nākamajā gadā.
Sabiedrībai būtiskākie tiesību akti, kas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī
Transports un sakari
Izmaiņas autopārvadājumu un autoceļu jomā
Atceļ vieglo automobiļu un motociklu nodokli. Lai to kompensētu, paaugstina vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmi par 7,4%, un mainīta esošā kārtība, nosakot, ka personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par šāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē par vienu dienu ir 10 eiro, par mēnesi – 250 eiro, par 6 mēnešiem – 600 eiro, par vienu gadu – 1000 eiro. To paredz grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Tāpat grozījumi minētajā likumā paredz pakāpenisku pāreju uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērošanu atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Šāda kārtība mainās tikai no 2019. gada un tikai tiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 2008. gada 31. decembra. Savukārt, ja transportlīdzekli pirmo reizi reģistrēs Latvijā pēc 2017. gada 1. janvāra, tad likmes tiks aprēķinātas pēc CO2 daudzuma tiem transportlīdzekļiem, kuri ir jaunāki par 2009. gadu. Savukārt vecākiem transportlīdzekļiem (pirms 2009. gada) nodokļa likme tiks veidota pēc līdzšinējās sistēmas - summējot tādas komponentes kā transportlīdzekļa motora jauda, motora tilpums un transportlīdzekļa pilna masa, bet vecākiem par 2005. gadu nodokļa likme tiks aprēķināta pēc transportlīdzekļa pilnas masas.
Lai vienkāršāk uztvertu izmaiņas nodokļu likmēs, LV portāls piedāvā infografiku "Infografika: Kā aprēķināt vieglo automašīnu ekspluatācijas nodokli".
Ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija būs jāveic 5 dienu laikā pēc tā iegādes vai ārvalstīs iegādātu transportlīdzekļu ievešanas dienas, pirms tam to uzrādot transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanai. Ja no ārvalsts ievestu transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, to var nereģistrēt, bet transportlīdzeklis jāuzrāda agregātu numuru salīdzināšanai piecu dienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā, bet traktortehnika un tās piekabes - 15 dienu laikā.
Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem, juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrēs arī atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Šo 15 dienu laikā VID veiks risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, VID veiks nodokļu administrēšanas pasākumus. Atsavināšanas aizliegums tiks dzēsts, kad būs pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai samaksāta drošības nauda. To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Taksometriem būs jāveic obligātais maksājums 130 eiro apmērā mēnesī par automašīnu.
Avansa maksājums nebūs atkarīgs no fizisko personu skaita, kuras veiks pārvadājumus ar konkrēto taksometru. Obligāto iemaksu avanss tiks iekasēts par katru mēnesi pirms licences kartītes izsniegšanas, t.i., ja nebūs samaksāts avanss, netiks izsniegta licences kartīte un nevarēs veikt pārvadājumus. To paredz grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Personai, izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa remonta veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa tiks izmaksāta 70% apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja persona izvēlas šo atlīdzību saņemt skaidrā naudā, tad izmaksājamo summu samazina, pirmkārt, par aprēķinātā PVN summu, un, otrkārt, summu bez PVN samazina vēl par 30%, kas aptuveni atbilst darbaspēka nodokļa summai. To paredz grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Jauno kārtību piemēros tiem ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši pēc 2017. gada 1. janvāra.
Tāpat grozījumi minētajā likumā paredz iespēju pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu arī tad, ja nav stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, taču, lai šādu lēmumu pieņemtu, jābūt zināmiem un aprēķināmiem zaudējumiem, ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kā arī jāspēj izvērtēt un noteikt ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz vairākas izmaiņas.
Par transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbrīvoti no prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces, un par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē vai reģistrēta valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, veic pašpārvadājumus, būs jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva.
Autoceļu lietošanas nodeva būs jāmaksā arī par:
- valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posmu – no 124,10 km līdz 159,2 km
- valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre posmu - no 0,00 km līdz 19,9 km
- valsts reģionālā autoceļa P80 Tīnūži–Koknese posmu - no 0,00 km līdz 63,60 km.
Kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka 3000 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, maksājamas šādas autoceļu lietošanas nodevas likmes: dienas likme – 6 eiro, nedēļas likme – 14 eiro, mēneša likme – 28 eiro un gada likme – 300 eiro.
Par 10% palielina autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu virs 3500 kg ar EURO 0, EURO I un EURO II motora izmešu līmeni (visvairāk piesārņojošie motora izmešu līmeņi), tādējādi veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Palielina sodu par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītājam, kā arī papildus piemēro sodu arī pārvadātājam. Konkrētajā gadījumā piemērojamā soda apmēru Valsts policija izvērtēs, ņemot vērā to, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai atkārtots, kā arī ņemot vērā nesamaksātās nodevas apmēru. Sodu par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem palielināšana ir nepieciešama, lai motivētu transportlīdzekļu vadītājus un pārvadātājus aktīvāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu. Transportlīdzekļa vadītājam sods par pilnā apmērā nesamaksātu nodevu paredzēts no 60 līdz 120 eiro, bet pārvadātājam – no 300 līdz 500 eiro. Savukārt par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 180 līdz 360 eiro, bet pārvadātājam – no 500 līdz 1000 eiro. Šādu kārtību nosaka grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Vide
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz paaugstinātas dabas resursu nodokļu likmes:
- akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), ja pavaddokumentos ir norādīta siltumspēja (GJ/t) un arī tad, ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja – par 15% 2017. gadā, par 20% 2018. gadā, par 25% 2019. gadā;
- preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola par 41%;
- dekoratīvam (apdares) dolomītam par 25%;
- saldūdens kaļķiežiem par 25%;
- šūnakmenim par 25%;
- krāsu zemei par 29%;
- sapropelim (organogēns (aļģu un zoogēns-aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums – 60 %)) par 27%;
- pārējam sapropelim (mitrums – 60%) par 29%;
- visu veidu dziednieciskām dūņām par 27%;
- ārstnieciskiem minerālūdeņiem vai minerālūdeņiem, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā par 100%;
- augstas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, par 30%;
- vidējas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, par 30%;
- zemas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, par 30%;
- virszemes ūdeņiem par 44%;
- zemas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē par 43%;
- vidējas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē par 37%;
- augstas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē par 29%;
- pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem par 38%;
- visu veidu riepām – divas reizes.
Par dabas resursu nodokļa likmes paaugstināšanu ūdenim lasiet "Ūdens kļūs dārgāks - palielinās dabas resursu nodoklis".
Pakāpeniski paaugstinās dabas resursa nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos no 2017. līdz 2020. gadam.
Vienlaikus noteiks jaunu dabas resursu nodokļa objektu - par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem.
Uzlabojot sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, likvidē divpakāpju pārbaudi. Turpmāk Valsts vides dienests gan sagatavos izvērtējumu, gan pieņems lēmumu. Tāpat tiks saīsināts lēmuma pieņemšanas laiks (no 40 uz 30 dienām), tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. To paredz grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".
Reģionālā attīstība un pašvaldību pārraudzība
Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošana
Izveidojot Latgales speciālo ekonomisko zinu, noteiks katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss. Piemēram, Daugavpils pilsētai iespējamā speciālās ekonomiskās zonas teritorijas platība paredzēta 2500 ha. 2017. gada sākumā izveidos Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platība, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtība un kritēriji".
Par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi lasiet LV portāla skaidrojumā "Latgalē veidos speciālo ekonomisko zonu".
Pašvaldībai, nosakot pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei, būs jāņem vērā īpaša metodika. Tā nosaka, ka pašvaldībai jāveic atsevišķs aprēķins par bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam, kā arī par bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei (5-6 gadi). Šīs izmaiņas saistītas ar pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu viena bērna izmaksu atšķirībām bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, salīdzinot tās ar bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības skaidrojamas ar to, ka šī vecumposma pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.
Par to lasiet LV portāla rakstā "Publiskos arī privāto bērnudārzu izmaksu tāmes".
