Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā
(miljonos eiro gadā)
|
2020. g. |
2021. g. |
2022. g. (provizoriskie dati) |
Izmaiņas 2022. g., salīdzinot ar 2021. g., % |
||
|
milj. eiro |
% |
||||
|
Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai |
5 256,9 |
6 446,0 |
6 801,4 |
100,0 |
5,5 |
|
slimība/veselības aprūpe |
1 535,8 |
2 117,6 |
2 219,9 |
32,6 |
4,8 |
|
invaliditāte |
424,1 |
508,0 |
570,5 |
8,4 |
12,3 |
|
vecums |
2 284,1 |
2 524,0 |
2 787,9 |
41,0 |
10,5 |
|
apgādnieka zaudējums |
70,7 |
92,5 |
92,3 |
1,4 |
-0,2 |
|
ģimene/bērni |
511,0 |
706,1 |
701,9 |
10,3 |
-0,6 |
|
bezdarbs |
308,7 |
351,7 |
207,1 |
3,0 |
-41,1 |
|
mājoklis |
16,3 |
21,1 |
32,2 |
0,5 |
52,3 |
|
sociālā atstumtība |
32,1 |
40,1 |
92,8 |
1,4 |
131,3 |
|
administratīvās izmaksas (aprēķins) |
73,0 |
83,9 |
95,6 |
1,4 |
13,9 |
|
citi izdevumi |
1,2 |
1,0 |
1,2 |
0,0 |
19,2 |
Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga vairāk nekā 2 reizes
Izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pieauga 2,3 reizes un sasniedza 92,8 milj. eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar piešķirto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem 2022. gadā, kā rezultātā pieauga arī izdevumi sociālās palīdzības pabalstiem. Izdevumi garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalstam pieauga vairāk nekā 2 reizes un sasniedza 21,2 milj. eiro, savukārt izdevumi pabalstam krīzes situācijā pieauga 6,2 reizes un sasniedza 9,2 milj. eiro. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem GMI pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 33,1 tūkst. personām (no 25,1 tūkst. līdz 58,2 tūkst.), savukārt pabalsta krīzes situācijā saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 24,3 tūkst. personām (no 13,8 tūkst. līdz 38,1 tūkst.).
Izdevumi mājokļa pabalstam pieauga 2,1 reizi
Otrs lielākais izdevumu pieaugums par 52,3 % bija pabalsti mājokļa izmaksu segšanai. Saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi mājokļa pabalstam pieauga 2,1 reizi un sasniedza 29,4 milj. eiro (2021. gadā – 13,7 milj. eiro). Labklājības ministrijas dati liecina, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 13,2 tūkst. personu (no 59,9 tūkst. līdz 73,1 tūkst.).
Palielinājušies izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti
Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2022. gadā pieauga par 12,3 %. Saistībā ar izmaiņām asistenta pakalpojuma organizēšanā1 izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 51,3 %, sasniedzot 34,9 milj. eiro. Papildus pērn energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai tika izmaksāts valsts pabalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai un kompensējošā atbalsta maksājums cilvēkiem ar invaliditāti.
Par 11,9 % pieauga izdevumi vecuma pensijai
Lielāko daļu (41 %) no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 88,3 % bija izdevumi vecuma pensijai – 2,46 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā „vecums” 2022. gadā palielinājās par 10,5 %, kas galvenokārt skaidrojams ar 2022. gadā veikto pensiju indeksāciju. 2022. gadā pensijas vecuma iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai tika izmaksāts arī valsts pabalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai un kompensējošā atbalsta maksājums.
Izdevumi saistībā ar bezdarbu samazinājās par 41,1 %
Atsevišķu Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirto pabalstu (piemēram, dīkstāves pabalstu) izmaksu pārtraukšana galvenokārt ietekmēja arī kopējo izdevumu samazināšanos (par 41,1 %) saistībā ar bezdarbu. Ja 2021. gadā atbalstam Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirto pabalstu kopējie izdevumi veidoja 179,5 milj. eiro, tad līdz ar pandēmijas izbeigšanos 2022. gadā šim mērķim (atbalstam algu subsīdijai) piešķirto pabalstu izdevumi veidoja vairs tikai 7,6 milj. eiro.
Jau otro gadu pabalstu un pensiju izdevumi procentos no IKP Latvijā ir lielākie starp Baltijas valstīm
Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 17,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā (19,3 %). Salīdzinot starp Baltijas valstīm pabalstu un pensiju izdevumus no IKP, Latvijā gada laikā tie samazinājās par 1,9 procentpunktiem (no 19,1 % 2021. gadā līdz 17,2 % 2022. gadā), Lietuvā par 2,2 procentpunktiem (no 18,0 % 2021. gadā līdz 15,8 % 2022. gadā) un Igaunijā par 1,5 procentpunktiem (no 17,1 % 2021. gadā līdz 15,6 % 2022. gadā). Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2021. gadā veidoja vidēji 28,7 % no IKP.
Sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi uz vienu iedzīvotāju pieauga par 5,8 %
Sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu vērtēšanā. Papildu rādītājs ir arī sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvijā šis rādītājs 2022.gadā3 ir nedaudz zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem (Latvijā –3,6 tūkst. eiro, Lietuvā – 3,8 tūkst. eiro, bet Igaunijā – 4,2 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju). Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieauga par 5,8 %, Lietuvā par 3,7 %, savukārt Igaunijā – par 4,2 %.
Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.
1 No 2021. gada 1. jūlija tika veiktas izmaiņas asistenta pakalpojuma organizēšanā.
22022. gada dati – dalībvalstu prognozētie (aprēķinātie) pamatrādītāji (Early estimates for ESSPROS (European System of integrated Social Protection Statistics) main indicators) par izdevumiem sociālās aizsardzības pabalstiem pēc ESSPROS sadaļām vai funkcijām.
3 2022. gada dati – dalībvalstu prognozētie (aprēķinātie) pamatrādītāji.
