Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām visvairāk uzņemto audzēkņu apguva mašīnzinības (26,3 %), būvniecību un civilo celtniecību (21,4 %), kā arī mehāniku un metālapstrādi (16,4 %).
Nākamā populārākā joma bija ar pakalpojumiem1 saistītās programmas, kurās mācības uzsāka 21,9 % jeb 2,2 tūkstoši. Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (55,5 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (19,6 %) programmās.
Aplūkojot pēdējo desmitgadi, uzņemto audzēkņu īpatsvars pieaudzis inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās – par 5,7 procentpunktiem jeb 309 audzēkņiem, salīdzinot ar 2015. gadu. Pieaugums vērojams arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – par 2,9 procentpunktiem jeb 253 audzēkņiem.
Uzņemto audzēkņu īpatsvars samazinājies sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās par 6,5 procentpunktiem jeb 759 audzēkņiem un pakalpojumu jomas programmās – par 5,5 procentpunktiem jeb par 783 audzēkņiem mazāks uzņemto īpatsvars nekā 2015. gadā.
CSP infografika
2025. gadā profesionālās izglītības programmās uzņēma par 5 % jeb 586 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. No uzņemtajiem vairāk nekā puse (56,7 % jeb 5 810) bija vīrieši un 43,3 % jeb 4 440 – sievietes.
Lielākais vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informātikas tehnoloģiju (89,1 % vīriešu no šajās programmās uzņemtajiem) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (83,2 %) programmās. Savukārt lielākais sieviešu īpatsvars bija veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā (89,9 % sieviešu no šajās programmās uzņemtajiem) un humanitārās zinātnes un mākslas (74,2 %) jomā.
Uzņemto audzēkņu vidējais vecums bija 19,5 gadi. Vairums (84,7 %) uzņemto audzēkņu ir vecumā līdz 20 gadiem. Vairāk nekā puse (52,7 %) no audzēkņiem tika uzņemti uzreiz pēc pamatskolas pabeigšanas un mācības profesionālās izglītības iestādēs uzsāka 16 gadu vecumā.
CSP infografika
Deviņi no desmit izglītojamajiem apgūst profesionālo vidējo izglītību
26,5 tūkstoši jeb 92,0 % no kopējā audzēkņu skaita mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 7,6 % jeb 2,2 tūkstoši apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības iegūšanas (ne augstākā izglītība), savukārt 0,4 % jeb 105 apgūst profesionālās pamatizglītības programmas.
CSP infografika
Visvairāk izglītojamo profesionālās izglītības programmās pēdējā desmitgadē stabili ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (10,7 tūkst. jeb 37,3 % no kopējā izglītojamo skaita), kā arī pakalpojumu (6,1 tūkst. jeb 21,2 %) jomās. Savukārt vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (0,8 tūkst. jeb 2,9 %) un lauksaimniecības (1,5 tūkst. jeb 5,4 %) programmās.
Vairāk nekā puse audzēkņu ir vīrieši
Profesionālajā izglītībā lielākā daļa audzēkņu ir vīrieši – 16,5 tūkstoši jeb 57,4 % no kopējā izglītojamo skaita, attiecīgi 42,6 % jeb 12,3 tūkstoši ir sievietes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vīriešu skaits ir palielinājies par 195 audzēkņiem, bet sieviešu skaits ir nedaudz samazinājies – par 24 audzēknēm.
Vīrieši vairāk apgūst inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas (54,1 % jeb 8,9 tūkstoši), dabaszinātnes, matemātiku un informāciju tehnoloģijas (17,5 % jeb 2,9 tūkstoši). Vismazāk vīriešu apgūst profesionālo izglītību veselības aprūpes un sociālās labklājības (0,4 % jeb 73 audzēkņi) un sociālo zinību, komerczinību un tiesību (2,7 % jeb 445 audzēkņi) programmas.
Vairāk nekā puse sieviešu mācās kādā no šīm divām jomām – pakalpojumu (32,9 % jeb 4,0 tūkstoši) un humanitāro zinātņu un mākslas (26,7 % jeb 3,3 tūkstoši) programmās. Visretāk sievietes izvēlas mācīties dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (3,0 % jeb 364 audzēknes) un lauksaimniecības (4,5 % jeb 556 audzēknes) programmās.
2025./2026. mācību gadā profesionālās pamata un vidējās izglītības programmas piedāvā apgūt 53 izglītības iestādes (40 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un 3 vidusskolas). Trešdaļa audzēkņu jeb 34,8 % mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā, Liepājas Valsts tehnikumā un Latgales industriālajā tehnikumā. Tikai deviņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, 13 iestādēs tas ir virs pieciem simtiem, savukārt 18 iestādēs nepārsniedz divus simtus.
2025. gadā2 mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 6,2 tūkstoši audzēkņu
2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, absolventu skaits pieaudzis par 9,8 % jeb 554. Katrs trešais (32,3 % jeb 2,0 tūkstoši) absolvents ieguva izglītību inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās. Otrajā vietā bija pakalpojumu programmas, kuras absolvēja 19,2 % jeb 1,2 tūkstoši audzēkņu un tām sekoja humanitāro zinātņu un mākslas programmas, kuras absolvēja 15,6 % jeb 1,0 tūkstotis.
Plašāka informācija par aktuālajiem profesionālās izglītības statistikas rādītājiem un metadati ir pieejami oficiālās statistikas portāla sadaļā “Profesionālā izglītība”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
CSP apkopo informāciju par visām valsts, pašvaldību un juridisku personu dibinātajām, IZM Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) reģistrētajām ekonomiski aktīvajām profesionālās izglītības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās vidējas izglītības programmas.
1 Ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas: viesnīcu un restorānu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, tūrisma un atpūtas organizācija, sports, transporta pakalpojumi u.c.
2 Laikā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim.
