CSP infografika
Pakalpojumu sektorā noskaņojuma kāpums pierimis
Pakalpojumu sektorā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs februārī bija 3,6, un uzņēmēju noskaņojuma lēnais, pakāpeniskais kāpums, kas bija vērojams kopš 2025. gada augusta, ir pagaidām apstājies.
Izslēdzot sezonas ietekmi uz noskaņojuma rādītājiem, optimistiskākie februārī, kā ierasts, bija uzņēmēji finanšu sektorā (18,7) un apdrošināšanā (16,2). Augsti konfidences rādītāji fiksēti arī kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (14,7), ēku uzturēšanas (13,3) un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (11,9).
Pakalpojumu sektorā februārī drūmākais noskaņojums valdīja apsardzes (- 15,7) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 9,6), kas ir kļuvusi par ilgtermiņā (17 secīgi mēneši) pesimistiskāko pakalpojumu sektora nozari, kam seko sauszemes transporta pakalpojumi (12 secīgi mēneši). Savukārt optimisms jau ilgāku laiku novērojams finanšu sektora, apdrošināšanas un centrālo biroju nozarēs, kurās konfidences rādītāji ir pozitīvi vairāku gadu garumā. Pozitīvi noskaņoti ir arī informācijas pakalpojumu (17 secīgi mēneši) un telekomunikācijas pakalpojumu (11 secīgi mēneši) sniedzēji. Savukārt darbībās ar nekustamo īpašumu, kur noskaņojums bija pozitīvs kopš 2024. gada sākuma, februārī konfidences rādītājs noslīdējis zem nulles (- 2,0).
Mazumtirdzniecībā optimistiskāki nepārtikas preču tirgotāji
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos ir stabilizējies un svārstās līmenī nedaudz virs nulles. Februārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,1, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā janvārī.
Kopīgā nozares konfidences rādītāja samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk ietekmējusi uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās pārtikas mazumtirdzniecībā (par 5,8 procentpunktiem) un degvielas mazumtirdzniecībā (par 3,9 procentpunktiem). Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs, nedaudz svārstoties, turpina uzlaboties, un februārī ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2024. gada sākuma. Arī automobiļu, to detaļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā konfidences rādītāji, lai arī negatīvi, salīdzinot ar janvāri, ir pieauguši.
Februāris – laikapstākļu ziņā būvniecībai nelabvēlīgākais mēnesis kopš 2002. gada
Būvniecībā konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem februāri bija -7,8, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojums ir minimāls (par 0,1 procentpunktu).
Visās būvniecības apakšnozarēs noskaņojums joprojām ir negatīvs, taču optimistiskāki ir būvuzņēmēji ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, kur konfidences rādītāji februārī bija attiecīgi -4,9, un -4,8. Savukārt inženierbūvniecībā noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir pasliktinājies par 3,5 procentpunktiem un bija -7,8.
Būvniecības nozari februārī turpināja ietekmēt sniegotā un aukstā ziema. Būvniecības konjunktūras apsekojuma vēsturē (kopš 2002. gada) šī gada februāris ir uzņēmēju vērtējumā bijis nozarē visnelabvēlīgākais mēnesis laikapstākļu dēļ. 73 % būvuzņēmēju atzīmējuši, ka laikapstākļi ierobežo to saimniecisko darbību, šādu uzņēmēju īpatsvars ir vēl lielāks nekā janvārī (59,2 %). Augstākas rādītāja vērtības fiksētas inženierbūvniecībā un ēku būvniecībā (attiecīgi 81,8 % un 70,1 %), bet specializētajos būvdarbos laikapstākļu negatīvo ietekmi uz saimniecisko darbību izjutuši 55,9 % uzņēmēju.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums stabils
Februārī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija -4,0. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem. No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm nozarēm februārī, salīdzinot ar janvāri, 11 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 12 – samazinājums.
Noskaņojums uzlabojās šādās īpatsvara ziņā nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 3,9 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 0,9 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,1 procentpunktu) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem).
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība februārī pieaugusi
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, februārī bija 14,7, kas, salīdzinot ar janvāri, ir par 0,3 procentpunktiem vairāk.
Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugusi rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, bet samazinājusies būvniecībā un pakalpojumu sektorā. Kopējā rādītāja pieaugumu ietekmējis arī nenoteiktības pieaugums patērētāju vērtējumā2, kas februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 2,4 procentpunktiem.
CSP infografika
2026. gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 100,6 (iepriekšējā mēnesī 99,5). Arī nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs februārī, pieaugot līdz 100,5, pārsniedzis ilgtermiņa vidējo vērtību, bet, salīdzinot ar janvāri, tas pieaudzis par 0,6.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija:
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
3 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
