Latvijas eksporta izaugsmes atjaunošanās perspektīvas nākamajos mēnešos ir ievērojami pasliktinājušās. Lai gan pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstība joprojām ir eksporta izaugsmi veicinoši faktori, kopš 2026. gada februāra beigām lejupvērstie riski ir būtiski pieauguši. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis strauju enerģijas cenu kāpumu un piegādes ķēžu traucējumus, dēļ kā eksporta izaugsmes atjaunošanās temps lielā mērā būs atkarīgs no konflikta tālākās norises un tā ietekmes uz globālajām tirdzniecības plūsmām un enerģijas cenām.
Eksporta pieaugumu februārī uz ES valstīm veicināja straujš eksporta pieaugums uz Spāniju (graudaugi), Poliju (minerālie produkti), Slovākiju (minerālie produkti) un Lietuvu (transportlīdzekļi, farmācijas produkti).
Februārī par 2,8% samazinājās eksports uz NVS valstīm, tostarp Kazahstānu un Baltkrieviju. Turpretī pieauga eksporta vērtība uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti).
Būtiski – par 25,9% samazinājās arī eksporta apjomi uz valstīm ārpus ES un NVS. To galvenokārt ietekmēja graudaugu un minerālo produktu eksporta vērtības samazinājums uz atsevišķām Āfrikas valstīm, kā arī eksporta samazinājums uz Ukrainu (neatšifrētas preces) un koksnes un optisko iekārtu eksporta samazinājums uz ASV.
Februārī gada griezumā – par 7,5% – pieauga preču importa vērtība. Būtiski samazinājās imports no NVS valstīm (-60,5%), turpretī pieauga imports no ES valstīm un pārējām valstīm (Ķīna, ASV).
Importa pieaugumu februārī ietekmēja minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu un farmācijas produktu importa izaugsme. Savukārt samazinājās plastmasu, to izstrādājumu, transportlīdzekļu un koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība.
