DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2025. gadā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1815 eiro

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati*. Salīdzinājumā ar 2024. gadu mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2024. gadā.

2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9%.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1346 eiro

Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1462 eiro

Bruto darba samaksas mediāna** par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.

Privātajā sektorā straujāks gada pieaugums

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā – attiecīgi par 8,1% un 7,0%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1800 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 63 eiro augstāka jeb 1863 eiro.  

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma izmaiņas, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas. Minēto faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķinos.

2025. gadā aprēķinātais darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 6,4% jeb 956 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 8,4 tūkst. jeb 1,1%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk  pieauga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 18,9%, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,7% kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,2%.

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas

Pērn noteiktās nozarēs vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo atlīdzību valstī. Starp labāk atalgotajām nozarēm bija finanšu un apdrošināšanas darbības – 3077 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2861 eiro, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2319 eiro, enerģētika – 2313 eiro, valsts pārvalde – 2103 eiro, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 2009 eiro, veselība un sociālās aprūpe – 1841 eiro, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana nozare – 1839 eiro.

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1190 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Augstākais vidējais atalgojums Rīgā un Rīgas reģionā

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (11,2%), Rīgā un Rīgas reģionā (7,6%) un Latgalē (7,4%).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā un Pierīgā – 1990 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1302 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma atšķirība saglabājās starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,6%.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 12,27 eiro

2025. gadā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu bija 12,27 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9% (2024. gadā – 11,38 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā palielinājās no 14,33 līdz 15,45 eiro jeb par 7,9%. Šo pieaugumu noteica kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,4%, vienlaikus nostrādāto stundu skaitam gada laikā samazinoties par 1,3%.

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā, sadaļā “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas”.

Metodoloģiskā informācija

* Vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.

** Mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u. c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u. c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI