Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
CSP infografika
2025. gadā viszemākā atalgojuma atšķirība bija valsts pārvaldē (3,7 %), transporta un uzglabāšanas nozarē (4,1 %), nekustamo īpašumu nozarē (4,4 %), izglītībā (5,2 %), ieguves rūpniecībā (6,0 %) un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē (6,2 %).
Savukārt visaugstākā darba samaksas atšķirība sievietēm un vīriešiem bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (35,1 %), veselības un sociālās aprūpes nozarē (30,5 %), finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (29,5 %), kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (25,8 %).
CSP infografika
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 5,3 procentpunktiem lielāka (17,6 %) nekā sabiedriskajā (12,3 %).
Sievietes, kas strādāja pilnu (normālo) darba laiku, nopelnīja par 14,3 % mazāk nekā vīrieši, taču 2025. gadā atšķirība starp pilna darba laika darbinieku algām mazinājās par 5,6 procentpunktiem (2024. gadā – 19,9 %). Savukārt nepilnu darba laiku strādājošo atalgojuma atšķirība pieauga no 11,2 % līdz 18,8 % jeb 7,6 procentpunktiem.
2025. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,3 %), bet vislielākā – vecuma grupā 45–54 un 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 18,0 % mazāks nekā vīriešiem.
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pa vecuma grupām
(procentos)
| Vecuma grupa, gadi | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 |
| < 25 | 10,3 | 10,8 | 12,2 | 9,0 | 11,9 | 10,4 | 9,1 | 9,3 |
| 25–34 | 18,7 | 18,6 | 18,8 | 15,5 | 16,1 | 13,5 | 11,6 | 12,8 |
| 35–44 | 21,8 | 22,0 | 21,7 | 19,1 | 20,6 | 18,7 | 16,8 | 18,0 |
| 45–54 | 17,5 | 17,5 | 18,5 | 15,7 | 18,5 | 17,3 | 16,0 | 18,5 |
| 55–64 | 15,4 | 15,9 | 16,6 | 13,2 | 15,9 | 15,3 | 12,0 | 14,2 |
| ≥ 65 | 15,2 | 14,6 | 14,3 | 11,1 | 13,4 | 13,7 | 11,2 | 12,6 |
Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības.
Metodoloģiskā informācija
* Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados, pēdējais – 2022. gadā. Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus un informāciju no statistikas pārskata par darbu par 1. ceturksni. Kad ir pieejami kārtējā darba samaksas struktūras apsekojuma rezultāti, tiek pārrēķinātas laikrindas starp pēdējiem diviem apsekojumiem.
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.
CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.
