2025. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5 %, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5 %. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo 3. ceturksnī bija par 7 darba dienām vairāk nekā 2. ceturksnī.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1361 eiro
Vidējā neto darba samaksa bija 1 361 eiro jeb 74,1 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.
Mēneša darba samaksas mediāna – 1488 eiro
Bruto darba samaksas mediāna [2] par pilnas slodzes darbu 2025. gada 3. ceturksnī bija 1 488 eiro. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni (1 385), tā pieauga par 103 eiro jeb 7,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 1 135 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7 %.
Privātajā sektorā straujāks gada pieaugums
2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 1 procentpunktu straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 8,1 % un 7,1 %.
2025. gada 3. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 821 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 62 eiro augstāka jeb 1 883 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,9 % jeb 259 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6,3 tūkst. jeb 0,8 %.
2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 15,1 %, izglītības nozarē – par 13,4 %, nekustamo īpašumu nozarē – 12,3 %, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 11,4 %.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2025. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3 022 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 866 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 334 eiro), enerģētikas (2 257 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (2 178 eiro), valsts pārvaldes (2 141 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (1 827 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 879 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 182 eiro pirms nodokļu nomaksas.
CSP infografika
Augstākais vidējais atalgojums Rīgā un Rīgas reģionā
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 2 008 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 329 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 33,8 %.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 12,12 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada 3. ceturksnī bija 12,12 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,6 % (2024. gada 3. ceturksnī – 11,59 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,57 līdz 15,20 eiro jeb par 4,4 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,7 % un nostrādāto stundu pieaugums par 2,2 % gada laikā.
Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.
Metodoloģiskā informācija
[1] Vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.
[2] Mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
