Parlaments aicina veikt reformas, kas stiprinās ES spēju rīkoties un dos iedzīvotājiem lielākas iespējas ietekmēt Savienībā notiekošo. Būtiskākās Parlamenta ierosinātās izmaiņas ir šādas:
- jāievieš lēmumu pieņemšanas kārtība, kas darbotos pēc divpalātu sistēmas principiem, un jauna balsošanas sistēma Padomē, lai izvairītos no strupceļiem likumdošanas procesā, kā arī jānosaka vairāk jomu, kurās lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu un parasto likumdošanas procedūru;
- Eiropas Parlamentam jābūt pilnvērtīgām tiesībām ierosināt tiesību aktus un jākļūst par līdztiesīgu likumdevēju ES daudzgadu budžeta jautājumos;
- jāmaina noteikumi par to, kā tiek izveidota Eiropas Komisija (kuru ir iecere pārdēvēt par Eiropas Izpildiestādi), tostarp par Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu (Parlamentam būtu jāpārņem pašreizējais Eiropadomes pienākums izvirzīt kandidātus un Eiropadomei — Parlamenta pienākums priekšsēdētāju apstiprināt), un jāļauj Komisijas priekšsēdētājam izvēlēties komisārus, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem un vienlaikus ievērojot ģeogrāfisko un demogrāfisko līdzsvaru; jāsamazina komisāru skaits līdz 15 (amatus mainot rotācijas kārtībā starp dalībvalstīm); jāievieš mehānisms, kas ļautu atlaist atsevišķus komisārus;
- ievērojami jāpalielina likumdošanas procesa pārredzamība Padomē, publicējot ES dalībvalstu nostājas likumdošanas jautājumos;
- jāpalielina iedzīvotāju iespējas ietekmēt norises Eiropas Savienībā — jānosaka Savienībai pienākums ieviest atbilstošus iedzīvotāju līdzdalības mehānismus un jāpiešķir lielāka loma Eiropas politiskajām partijām.
ES līmeņa sadarbības stiprināšana
Parlamenta deputāti vēlas, lai Eiropas Savienības pilnvaras vides un bioloģiskās daudzveidības jomā tiktu paplašinātas. Vairākas jomas, kuras šobrīd ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, deputāti aicina padarīt par dalītas kompetences jomām. To vidū ir sabiedrības veselība (īpaši pārrobežu veselības apdraudējumi un seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības), civilā aizsardzība, rūpniecība un izglītība. Parlaments arī ierosina turpināt attīstīt Savienības dalīto kompetenci tādās jomās kā enerģētika, ārlietas, ārējā drošība un aizsardzība, ārējo robežu politika un pārrobežu infrastruktūra.
Ziņojumu apstiprināja ar 305 balsīm “par”, 276 — “pret” un 29 deputātiem atturoties. To sagatavoja pieci līdzziņotāji, kas pārstāv lielu balsu vairākumu Parlamentā. Pievienoto rezolūciju Parlaments pieņēma, 291 deputātam balsojot “par”, 274 — “pret” un 44 deputātiem atturoties. Par ziņojumu atbildīgo piecu Parlamenta deputātu citāti ir atrodami šeit.
Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments cenšas īstenot Konferencē par Eiropas nākotni paustos ierosinājumus, kuri atspoguļo iedzīvotāju vēlmi padarīt Eiropas Savienību efektīvāku un demokrātiskāku.
Turpmākie soļi
Parlamenta deputāti ir atkārtoti aicinājuši grozīt ES līgumus un prasījuši Padomei šos priekšlikumus “nekavējoties un bez apspriedēm” iesniegt Eiropadomei. Tagad ES valstu vai to valdību vadītāju ziņā ir sasaukt konventu, par ko lēmums var tikt pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Gaidāms, ka decembrī Padomes prezidentvalsts Spānija iesniegs priekšlikumus Eiropadomei. Vairāk par to, kā tiek grozīti ES līgumi.
