Dafnes Karuanas Galicijas balva žurnālistikā tiek pasniegta katru gadu ap 16. oktobri – žurnālistes slepkavības dienu.
Šī balva katru gadu tiek piešķirta par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības pamatprincipus un pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola teica:
“Brīva prese ir labākais demokrātijas sargs. Žurnālistiem jāvar savu darbu veikt brīvi, nebaidoties no cenzūras, iebiedēšanas vai atriebības. Eiropas Parlaments vienmēr aizstāvēs mediju un preses brīvību.
Ar Dafnes Karuanas Galicijas balvu žurnālistikā godinām tos, kuri atklāj tumšākos noslēpumus. Tie, kuri atklāj patiesību par varu, nedrīkst tikt sodīti. Balva iemieso Eiropas Parlamenta nelokāmo apņemšanos aizstāvēt taisnību un vārda brīvību. Tā ir veltīta ikvienam žurnālistam, kurš cīnās par faktiem, lai cik arī neērti tie nebūtu. Žurnālistikas brīvība ļauj demokrātijai plaukt.”
Uz balvu var kandidēt profesionāli žurnālisti un profesionālu žurnālistu komandas no jebkuras valsts. Lai piedalītos konkursā, jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Balvas mērķis ir atbalstīt un godināt profesionālos žurnālistus, kuri ar savu darbu palīdz aizsargāt cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Uzvarētāju izraudzīsies neatkarīga žūrija, kurā darbosies preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī svarīgāko Eiropas profesionālo žurnālistu apvienību pārstāvji. Balva ik gadu tiek pasniegta svinīgā ceremonijā oktobra vidū, tā pieminot Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības dienu – 16. oktobri.
Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē – 20 000 eiro – liecina par Eiropas Parlamenta spēcīgo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un lielo nozīmi, ko tas piešķir preses brīvībai. Pēdējo gadu laikā Parlaments ir brīdinājis par noteiktu rīcībspēku mēģinājumiem mazināt mediju plurālismu gan ES, gan citviet pasaulē.
Parlaments ir atkārtoti nosodījis mēģinājumus ierobežot plašsaziņas līdzekļu brīvību un jo īpaši nosodījis jebkāda veida uzbrukumus žurnālistiem. Eiropas Parlamenta deputātiem bija būtiska loma centienos, kuru rezultātā 2024. gada martā tika pieņemts Eiropas Mediju brīvības akts, kas aizsargā mediju brīvību un žurnālistu drošību un neatkarību. Viņi arī daudzus gadus uzstāja uz to, lai tiktu ieviesti noteikumi par ļaunprātīgas tiesvedības apkarošanu. Šie noteikumi aizsargātu žurnālistus un pilsonisko sabiedrību no stratēģiskām tiesvedībām, kuru mērķis ir apklusināt kritisku viedokļu paudējus. Eiropas Savienības Direktīva par stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību novēršanu visbeidzot tika apstiprināta 2024. gada februārī.
Žurnālisti var iesniegt savus darbus tiešsaistē līdz 2025. gada 31. jūlijam plkst. 24.00 (pēc Centrāleiropas laika).
Iepriekšējie laureāti
- 2021. gads – projekts “Pegasus”, ko koordinēja konsorcijs “Forbidden Stories”.
- 2022. gads – Klemāna Di Romas un Karola Valada (“ARTE”/“France24”/“Le Monde”) dokumentālā filma “Centrālāfrikas Republika Krievijas maigās varas ietekmē”.
- 2023. gads – kopīgs pētnieciskais projekts par migrantu kuģa avāriju pie Grieķijas krastiem (aģentūra “Solomon” sadarbībā ar aģentūru “Forensis”, raidorganizācijas “ARD” reportieru grupu “StrgF” un britu laikrakstu “The Guardian”).
- 2024. gads – pētījums par pazudušiem bērniem migrantiem, kuri ceļoja bez pavadības (“Lost in Europe”).
Kas bija Dafne Karuana Galicija
Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. Vispirms notika mēģinājumi žurnālisti iebiedēt, un viņai tika izteikti draudi. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija tika nogalināta, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Sabiedrība aktīvi protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, pieprasīja Eiropas Komisijas rīcību.
