Pētījumu koordinēja pētnieciskās žurnālistikas platforma Follow the Money sadarbībā ar medijiem no Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes. Tajā ir atklāts, kā Rietumu kuģu īpašnieki, pārdodot Krievijas “ēnu flotei” 230 novecojošus tankkuģus, nopelnījuši vairāk nekā sešus miljardus dolāru.
Balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās Strasbūrā, Eiropas Parlamenta (EP) preses telpā, kas nosaukta Dafnes Karuanas Galicijas vārdā. Ceremonijā piedalījās EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno un balvas neatkarīgās žūrijas pārstāvji.
R. Metsola sacīja: “Dafnes Karuanas Galicijas balva liecina par nesaraujamo saikni starp preses brīvību, demokrātiju un mieru. Laikā, kad autoritāri režīmi mēģina apklusināt patiesību un sagrozīt realitāti, Eiropa vienoti atbalsta žurnālistus, kuri atklāj korupciju, un visus, kuri atsakās klusēt.”
No šā gada 21. maija līdz 31. jūlijam savus darbus žūrijai iesniedza simtiem žurnālistu no 27 ES dalībvalstīm. Konkursā tika iesniegti 316 darbi. Vispirms žūrija atlasīja desmit labākos darbus, no kuriem izvēlējās vienu laureātu.
Godalgotais projekts
Pētījums, ko vadīja platforma Follow the Money sadarbībā ar 13 ziņu aģentūrām un 40 žurnālistiem, atklāj, kā Rietumu kuģu īpašnieki, pārdodot Krievijas “ēnu flotei” 230 novecojošus tankkuģus, nopelnīja vairāk nekā sešus miljardus dolāru.
Žurnālisti atklāja, ka šie kuģi tagad darbojas nepārredzamas īpašumtiesību struktūras aizsegā, tiem bieži vien nav pienācīgas vides apdrošināšanas un tie rada būtiskus ekoloģiskos riskus.
Šajā darbā, kas apvieno tradicionālo pētniecisko žurnālistiku ar datu analīzi un satelītnovērošanu, izsekotas sarežģītas uzņēmumu īpašumtiesību struktūras, analizēti kuģošanas satiksmes modeļi un, balstoties uz intervijām ar bīstamos apstākļos strādājošo kuģa apkalpi, atklāts minētās tirdzniecības radītais kaitējums cilvēkiem.
Pētījums izgaismo sarežģītu tīklu, kurš iesaistīts Krievijai noteikto sankciju apiešanā, tostarp astoņas “ēnu flotes” apkalpes komplektēšanas aģentūras, kas darbojas Eiropas robežās. Turklāt konstatēts, ka divdesmit šādas aģentūras atrodas Ukrainā. Pētījumā atklāts, ka uz 60 “ēnu flotes” kuģiem strādājoši apkalpes locekļi ir saistīti ar Eiropas valstu uzņēmumiem. Tas parāda, kā parasti Eiropas uzņēmumi ir iesaistīti Krievijas kara ekonomikā.
Šo pētījumu publicēja Follow the Money (Nīderlande), De Tijd (Beļģija), Süddeutsche Zeitung (Vācija), WDR (Vācija), NDR (Vācija), The Times (Apvienotā Karaliste), SourceMaterial (Apvienotā Karaliste), IRPIMedia (Itālija), OCCRP, NRK (Norvēģija), Danwatch (Dānija), Solomon (Grieķija), Inside Story (Grieķija), Dialogue Earth.
Īsumā par balvu
Šī balva tiek piešķirta ar EP atbalstu, un tā ir nosaukta par godu Maltas pētnieciskajai žurnālistei un blogerei Dafnei Karuanai Galicijai, kura tika nogalināta 2017. gada oktobrī. Šī balva katru gadu tiek piešķirta par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības pamatprincipus un pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. Uz balvu var kandidēt profesionāli žurnālisti un profesionālu žurnālistu komandas no jebkuras valsts. Lai piedalītos konkursā, jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 ES dalībvalstīm.
Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē – 20 000 eiro – apliecina spēcīgu EP atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un žurnālistu aizsardzībai visā pasaulē.
Iepriekšējie laureāti
2021. gads – projekts Pegasus, ko koordinēja konsorcijs Forbidden Stories.
2022. gads – Klemāna Di Romas un Karola Valada (ARTE/France24/Le Monde) dokumentālā filma “Centrālāfrikas Republika Krievijas maigās varas ietekmē”.
2023. gads – kopīgs pētnieciskais projekts par migrantu kuģa avāriju pie Grieķijas krastiem (aģentūra Solomon sadarbībā ar aģentūru Forensis, raidorganizācijas ARD reportieru grupu StrgF un britu laikrakstu The Guardian).
2024. gads – pētījums par pazudušiem bērniem migrantiem, kuri ceļoja bez pavadības (Lost in Europe).
Kas bija Dafne Karuana Galicija
Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija gāja bojā, kad eksplodēja viņas automašīnā ievietotais spridzeklis. Sabiedrība protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, prasīja Eiropas Komisijai rīkoties.
