Uzticēšanās ES ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 18 gadu laikā
52% eiropiešu uzticas ES, un tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada. Vislielāko uzticēšanos ES pauž jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (59%). 52% eiropiešu apgalvo, ka uzticas Eiropas Komisijai, tādējādi ir sasniegts vēl viens augstākais rādītājs 18 gadu laikā, turklāt jauniešu vidū šis rādītājs ir vēl augstāks (57%). Tajā pašā laikā 36% eiropiešu apgalvo, ka uzticas savas valsts valdībai, un 37% apgalvo, ka uzticas savas valsts parlamentam.
Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata sevi par ES pilsoņiem – tā ir augstākā vērtība vairāk nekā divdesmit gadu laikā.
Turklāt vairāk nekā seši no desmit iedzīvotājiem (62%) optimistiski raugās ES nākotnē.
Eiropieši atbalsta eiro
Eirobarometra aptaujā konstatēts visu laiku augstākais atbalsts kopējai valūtai gan Eiropas Savienībā (74%), gan eirozonā (83%). Attiecībā uz Eiropas ekonomikas stāvokli 44% eiropiešu norāda, ka tas ir labs, savukārt 48% to uzskata par sliktu. Lielākā daļa iedzīvotāju (43%) ir pārliecināti, ka Eiropas ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos tāpat kā līdz šim saglabāsies stabila
Eiropieši vēlas spēcīgāku un uzstājīgāku ES
Gandrīz 7 no 10 respondentiem (69%) piekrīt, ka Eiropas Savienība nodrošina stabilitāti trauksmainā pasaulē.
Gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (88%) uzskata, ka būtu jāveido vairāk uz noteikumiem balstīta sadarbība starp pasaules valstīm un reģioniem. Vairāk nekā četri no pieciem ES iedzīvotājiem (86%) uzskata, ka muitas tarifu palielināšana kaitē pasaules ekonomikai. Tomēr, ja citas valstis palielina nodokļus importam no ES, 80% respondentu piekrīt, ka ES būtu jāpiemēro muitas tarifi, lai aizstāvētu savas intereses.
Vairāk nekā astoņi no desmit iedzīvotājiem (81%) atbalsta dalībvalstu kopējo aizsardzības un drošības politiku – augstākais rezultāts kopš 2004. gada. Tajā pašā laikā 78% pauž bažas par ES aizsardzību un drošību nākamajos piecos gados.
Attiecībā uz ES budžeta prioritātēm Eiropas iedzīvotāji vēlētos, lai ES budžeta līdzekļi tiktu izlietoti aizsardzībai un drošībai (43%), nodarbinātībai, sociālajām lietām un sabiedrības veselībai (42%), kā arī izglītībai, apmācībai, jaunatnei, kultūrai un plašsaziņas līdzekļiem (34%, bez pārmaiņām). Ar 40% drošība un aizsardzība ir arī svarīgākā joma, kurai, pēc iedzīvotāju domām, vajadzētu piešķirt lielāku ES finansējumu; tai seko enerģētikas pārkārtošana/cenas ziņā pieejama enerģija (32%).
Eiropieši uzskata, ka vidēja termiņa pasākumi ES būtu jāveic drošības un aizsardzības jomā (39%), kam seko ekonomika (29%), migrācija (24%) un klimats un vide (24%). Tajā pašā laikā 44% no visiem ES iedzīvotājiem uzskata, ka viņu dzīvi īstermiņā vispozitīvāk ietekmēs miera un stabilitātes nodrošināšana, kam seko pārtikas, veselības aprūpes un rūpniecības izejvielu nodrošināšana (27%) un vairāk darba iespēju (26%).
Miers (41%, + 2 procentpunkti) joprojām ir vērtība, kas vislabāk raksturo ES, kam seko demokrātija (33% - 2 procentpunkti) un tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību ievērošana (28%, jauna pozīcija).
Pastāvīgs un stabils atbalsts ES reakcijai uz karu Ukrainā
Ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, 80% Eiropas respondentu piekrīt, ka Eiropas Savienībā ir jāuzņem cilvēki, kas bēg no kara, savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (76%) atbalsta finansiālā un humānā atbalsta sniegšanu Ukrainai. 72% ES iedzīvotāju atbalsta ekonomiskās sankcijas, kas noteiktas Krievijas valdībai, uzņēmumiem un privātpersonām, savukārt seši no desmit (60%) atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un 59% piekrīt tam, ka ES finansē militārā ekipējuma iegādi un piegādi Ukrainai.
Krievijas iebrukums Ukrainā joprojām tiek uzskatīts par svarīgāko no 15 jautājumiem ES līmenī (27%), kam seko starptautiskā situācija (24%) un drošība un aizsardzība (20%). 77% Eiropas respondentu piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud ES drošību.
Papildu informācija
