Nozīmīgie biotopa dažādošanas darbi tiks veikti 51,27 ha kopplatībā – 49,4 ha dabas liegumā un 1,87 ha blakus esošajās platībās medņa mikroliegumā. Vispirms teritorijā tiks samazināts koku blīvums – egles, lapukoki un krūmi ir biezi saauguši un rada nevēlamu noēnojumu šeit mītošajām sugām, kuru pastāvēšanai nepieciešama saules gaisma. Ar veiktajiem darbiem tiks nodrošināta labvēlīga vide tādām šeit sastopamām Latvijā retām sugām kā Ruiša pūķgalve, meža un pļavas silpurene, smiltāja esparsete un parastais plakanstaipeknis. “Posolnīcas” teritorijā zināmi arī vairāki aizsargājamā medņa riesti. Arī mednim, līdzīgi kā retajiem saulmīļu augiem, ir svarīgi, lai mežs saglabātos skrajš un pārredzams. Pārāk blīvas mežaudzes neļauj mednim labi pārredzēt teritoriju, kas nozīmīgi, lai mednis spētu izsargāties no dabiskajiem ienaidniekiem.
“Jaunākās mežaudzēs tiks retinātas priedes, veidojot saules apspīdētus atvērumus, kas nodrošinās priežu dabisko atjaunošanos un zemsedzes mozaīkveida struktūru atjaunošanos.
Darbu gaitā tiks saglabāti bioloģiski vecie un lielie koki, kadiķi, kā arī sausokņi, stumbeņi un kritalas. Visā darbu platībā tiks saglabātas neskartas kritalu grupas ap īpaši aizsargājamu, retu sugu atradnēm, kurās darbība nenotiks.
Daļa ciršanu atlieku tiks izvāktas no teritorijas un nodotas tālākai pārstrādei kurināmās šķeldas ražošanai, taču otra daļas ciršanas atlieku tiks sadedzinātas uz vietas vairākās kaudzēs. Pēc tam dabas lieguma teritorijā izklaidus tiks veidoti atsegti minerālaugsnes laukumi – mājvietas retajām saulmīļu sugām. Tos veidos blakus jau esošajām īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugu atradnēm un vēsturiskajās sugu atradņu vietās, lai palielinātu iespējamību, ka retie augi šeit atgriežas un atkal uzzied, veidojot jaunas sēklas,” skaidro LVM Ziemeļlatgales vides plānošanas speciāliste Diāna Marga.
Dabas eksperta uzraudzībā
Visi darbi ir rūpīgi sertificētu dabas ekspertu augu, biotopu un putnu jomās plānoti un saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām. Visā darbu teritorijā atzīmētas reto un aizsargājamo sugu atradnes, kas darbu laikā īpaši jāsaudzē. Tāpat vairākus darbus vietās, kur fiksētas reto sugu atradnes, uzraudzīs sertificēts augu sugu eksperts.
Lielā darbu apmēra un plašās teritorijas dēļ mežizstrādes darbi tiks veikti ar ierasto meža tehniku. Cik vien iespējams, tā pārvietosies jau pa esošajiem tehnoloģiskajiem koridoriem un dabiskajām brauktuvēm un kvartālstigām. Ja būs nepieciešams, tiks veidoti līkumaini koridori, lai apbrauktu un saudzētu saglabājamos kokus, aizsargājamo sugu atradnes un kritalu grupas.
“Pēc apsaimniekošanas darbu pabeigšanas “Posolnīcā” osu meža biotopā lokāli mainīsies vides apstākļi – kādreizējās aizaugušās platības vietā būs skrajākas audzes, kurās kokaugi mīsies ar atvērumiem un saglabātajiem neskartajiem laukumiem, veidojot nevis viendabīgu audzi, kas līdzinās plantācijai, bet gan smalku un daudzveidīgu, mežģīnei līdzīgu rakstu ar dažādām struktūrām,” skaidro biotopu speciāliste, LVM valdes locekle Ieva Rove..
Veicot apsaimniekošanas pasākumus, tiks nodrošināti īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveidošanas mērķi – saglabāts Latvijā un Eiropas Savienībā ļoti reti sastopams biotops – Skujkoku meži uz osveida reljefa formām – ar tam raksturīgo retu un aizsargājamu sugu kompleksu labā kvalitātē ilgtermiņā.
Imitēs dabiskos traucējumus
Osu meža pastāvēšanai ir nepieciešami dabiskie traucējumi – vēja darbība, uguns vai regulāri traucējumi zemsedzē, kas uztur atklātus smilts un grants laukumus. Ja šo traucējumu trūkst, priežu meži pakāpeniski aizaug un izzūd dažādām augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi.
Tāpēc LVM dabas ekspertu vadībā izstrādājusi biotehnisko pasākumu kopumu, kas atdarina dabiskos traucējumus. Piemēram, retinot kokaudzi, tiks imitēta vēja un uguns darbība, lai retās augu sugas saņemtu pietiekami daudz saules gaismas. Šādā biotopā būtu jābūt arī atklātiem un saules apspīdētiem laukumiem ar atsegtu augsnes virskārtu, kuros iesēties retajām saulmīļu sugām. Dabiskā veidā tos nodrošinātu ugunsgrēki, kas mūsdienās tiek ierobežoti, tāpēc ar darbiem mērķtiecīgi tiks samazināts noēnojums, veidoti atvērumi, kuros tiks dedzinātas zaru kaudzes. Dedzināšana nepieciešama arī tāpēc, lai sadedzinātu šim mežam liekās barības vielas, kas veicina tā aizaugšanu.
Dabas liegums “Posolnīca” ir viena no kopumā 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei KHZ-SAM projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros uzlabo un atjauno gan ES nozīmes biotopus, gan sekmē piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai. Līdzīgus darbus tieši retā osu meža atjaunošanai šī projekta ietvaros LVM jau sekmīgi veikusi arī dabas liegumā “Numernes valnis” un dabas parkā “Driksnas sils”.
