Tikšanās laikā Varšavā valstu delegāciju vadītāji diskutēja par dezinformāciju un to, kā cīnīties ar pret klimata un vides politikām vērstu propagandu. Olga Bogdanova diskusijas laikā norādīja, ka virzība uz klimatneitrālu un noturīgu Eiropu, kas ir arī mūsu drošības jautājums, ir jābalsta uz zinātnē balstītiem faktiem un pierādījumiem, nevis maldinošu, sagrozītu vai nepatiesu informāciju. O. Bogdanova uzsvēra: “Sabiedrības izglītošana un stratēģiskas komunikācijas īstenošana ir veids, kā mazināt nepatiesas informācijas izplatību. Ārkārtīgi būtiski ir sabiedrībai uzskatāmi demonstrēt veiksmīgus ekonomiski izdevīgus projektus, kas realizēti pateicoties ES klimata politikai. Svarīgi dalīties pieredzē ar piemēriem, veicinot izpratni, ka virzība uz klimatneitralitāti ir spēcīgs instruments importa atkarības mazināšanai un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ES dalībvalstu un ES iekšējā tirgū.” Diskusijas laikā tika atbalstīta arī ideja par ES līmeņa komunikācijas profesionāļu tīkla stiprināšanu, lai stiprinātu kanālu ātrai, kopīgai ziņojumapmaiņai par svarīgiem jautājumiem klimata pārmaiņu mazināšanā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas darba programmu, līdz 2026. gada otrajai pusei ir jāizstrādā jauns Eiropas pielāgošanās plāns klimata pārmaiņām (turpmāk – ECAP (European Climate Adaptation Plan)), kam varētu sekot arī likumdošanas instruments. ES neformālās Vides ministru sanāksmes otrais diskusiju jautājums bija par Eiropas pielāgošanās plāna klimata pārmaiņām mērķi un pievienoto vērtību. Olga Bogdanova diskusijā vērsa uzmanību, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ietver plašu pasākumu kopumu, kuru īstenošanā ir nepieciešams sadarboties visiem pārvaldes līmeņiem – reģionālajam, nacionālajam un visas Eiropas, ir jāstiprina pārrobežu sadarbība. O. Bogdanova diskusijā iezīmēja daļu no aspektiem, uz ko būtu jāfokusējas pielāgošanās plānam: “ECAP būtu jāiekļauj uzlabota apdrošināšanu un risku pārvaldība – šo instrumentu stiprināšana klimata risku segšanai mudinātu uzņēmumus un māju īpašniekus ieguldīt pielāgošanās pasākumos. Būtiskas ir arī papildus investīcijas agrīnās brīdināšanas sistēmās ekstremāliem laikapstākļiem (piemēram, karstuma viļņiem, plūdiem un vētrām), tām jābūt reģionam specifiskām, kas palīdzētu proaktīvai plānošanai.” Latvija delegācijas vadītāja iezīmēja, ka ECAP vajadzētu ietvert sinerģiju starp siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas un pielāgošanās politikām. Tāpat plānam būtu jāiekļauj finansējuma avoti pielāgošanās pasākumiem un darbībām, tostarp privātajam sektoram, kā arī jāatspoguļo bezdarbības izmaksas.
Dienas gaitā notika arī viedokļu apmaiņa par vides inovāciju veicināšanu un to, kā tehnoloģijas var uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām, sniedzot ievērojamu ieguldījumu gan emisiju samazināšanā, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanā. Valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova savā runā iezīmēja, ka, piemēram, pasākumi, kas vērsti uz atjaunīgo enerģiju un māju siltināšanu, var vienlaikus sasniegt vairākus mērķus – samazināt fosilo energoresursu izmantošanu, mazināt enerģētisko atkarību, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti. Olga Bogadnova akcentēja: “Latvija izmanto ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas, lai atbalstītu iedzīvotājus gan energoefektivitātes uzlabošanā mājokļos, gan pārejā uz videi draudzīgu transportu. Šī gada laikā plānojam uzsākt arī jaunu programmu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu atbalstam. Tai pat laikā svarīga loma ir Modernizācijas fondam un citiem ES līmeņa finanšu instrumentiem, kas var sniegt ievērojamu atbalstu un veicināt zaļo tehnoloģiju attīstību.”
