“Otrdien, 8. jūlijā, valdībā izskatījām Latvijas pozīciju par Eiropas Komisijas priekšlikumu. Latvija nevar piekrist EK priekšlikumam, kas paredz emisijas samazināt par 90%, kamēr mums ar Eiropas Komisiju nav bijušas padziļinātas diskusijas par šī mērķa sasniegšanu. Pašlaik ir pārāk daudz neskaidrību, uz kurām ceram sagaidīt atbildes no Eiropas Komisijas jau šonedēļ. Viena no Latvijas galvenajām prioritātēm ir cietās biomasas turpmāka izmantošana. Latvija atrodas Ziemeļu reģionā, un vairāk nekā 60 % no kurināmā, ko izmanto apkurei Latvijā, ir biomasa. Biomasas izmantošana ir ļoti svarīga Baltijas reģionam enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības un arī enerģijas izmaksu ziņā,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Latvijai svarīgi sarunās ar Eiropas Komisiju noskaidrot, ko praktiski šis priekšlikums nozīmē, kā mērķis tiks sadalīts starp dažādām tautsaimniecības nozarēm, tostarp dalībvalstu vidū, kā arī to, cik lielā mērā tiks izmantoti ES finanšu instrumenti.
Š.g. 10. un 11. jūlijā Dānijā notiks neformālā ES vides ministru padomes sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauts jautājums par ES klimata politiku pēc 2030. gada. Ministru sanāksmē Latviju pārstāvēs klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Vienlaikus klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis ir saņēmis uzaicinājumu šo jautājumu pārrunāt arī divpusējā sarunā ar ES klimata komisāru Vopke Hukstra.
“No sarunām ar Eiropas Komisiju sagaidām vispirms jau reālistisku – aprēķinos balstītu izvērtējumu par esošo emisiju mērķu (55%) sasniegšanas iespējām ES līdz 2030. gadam. Jau šobrīd esošie mērķi visām dalībvalstīm ir ambiciozi, neņemot vērā dalībvalstu individuālas situācijas, kā arī ģeopolitiskās realitātes, kas prasa pārvirzīt resursus citām prioritātēm,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Latvija sarunu laikā iestāsies par nacionālām interesēm, uzsverot nepieciešamību Eiropas Komisijai ņemt vērā ES progresu ceļā uz 2030. gada mērķu sasniegšanu, ietekmi uz valsts ekonomiku, kā arī citus ietekmējošos faktorus, kā arī piedāvāt elastīgu pieeju mērķu sasniegšanā.
Visas ES valstis nevar salīdzināt vienādi, katrā no tām ekonomiskā situācija un nozaru attīstība ir atšķirīga. Piemēram, Latvija ir zaļa pēc savas būtības – Latvijā ir liels meža sektors, kas sastāda vairāk nekā pusi no Latvijas teritorijas, bet lauksaimniecības sektors spēlē būtisku lomu pārtikas ražošanā/eksportā.
“Sarunu laikā mums ir būtiski panākt to, lai Eiropas Komisija izprot Latvijas situāciju. Klimata politikai ir jāatbalsta tautsaimniecības nozaru attīstība, jāsniedz labumi ar jūtamiem ekonomiskiem ieguvumiem, nevis jārada slogs mūsu uzņēmumiem. Viena no jomām, kur Latvija ir izcīnījuši būtisku progresu, ir zemes izmantošanas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors. Pagājušajā nedēļā KEM komanda panāca, ka pieņemtajā regulā Eiropas Komisija iekļauj Latviju ES piecu valstu sarakstā, kurām šajā nozarē tiks piemēroti elastīgāki mērķi. Tas nozīmē, ka būs iespējamas mērķu izpildes ceļā adekvāti ņemt vērā Latvijas īpatnības,” skaidro ministrs Melnis.
Šis rezultāts tika panākts uzstājīgi argumentējot un piedāvājot risinājumus, cīnoties par Latvijai izdevīgu ES regulas tekstu. No Baltijas valstīm arī Igaunijai izdevās kvalificēties izņēmumam.
