FM novērtējums par budžeta izpildi šogad liecina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs ievērojami zemāks nekā prognozēts, sagatavojot Stabilitātes programmu šā gada pavasarī. Ja Stabilitātes programmā 2023.-2026. gadam vispārējās valdības deficīts tika prognozēts 4,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad, ņemot vērā augstākus nodokļu un nenodokļu ieņēmumus un zemākus izdevumus, deficīts šogad varētu sasniegt 1,2 miljardus eiro jeb 2,7% no IKP.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2023. gada astoņos mēnešos auguši par 1,2 miljardiem eiro jeb 12,8%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-augustu, un veido 10,4 miljardus eiro. Savukārt, kopbudžeta izdevumi 10,3 miljardu eiro apmērā bija par 1,1 miljardu eiro jeb 12,2% augstāki nekā gadu iepriekš. Augstāki kopbudžeta ieņēmumi un mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem kopumā uzlabojuši kopbudžeta bilanci, taču situācija pa budžeta līmeņiem joprojām ir ļoti atšķirīga, kur lielu ietekmi rada izmaiņas izdevumos sociāla rakstura maksājumiem.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada astoņos mēnešos iekasēti 8,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 837 miljoniem eiro jeb 11,3% augstāki nekā pērnā gada janvārī-augustā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms gan ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro, gan strādājošo darba samaksas pieaugumu. Šā gada pirmajā pusgadā vidējā darba samaksa tautsaimniecībā pieauga par 12,2%, sasniedzot 1493,5 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpumu periodā kopumā par 14,9%, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina par PVN ieņēmumu pieauguma tempu samazinājumu pēdējos trijos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem. Straujākie PVN ieņēmumu tempu samazinājumi vērojami tirdzniecībā un energoapgādē, ko ietekmē tirdzniecības apjomu samazinājums. Tā šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi ir samazinājušies par 2,1%, ko ietekmēja augstās cenas pārtikai un nepārtikas precēm. Šo nozaru samaksātie nodokļi veido lielāko daļu no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums, kas šā gada astoņos mēnešos bijis par 47,6% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos 803,7 miljonu eiro apmērā bija par 158,3 miljoniem eiro jeb 24,5% augstāki nekā pērn. Ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. Tā AS “Latvenergo” šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī AS “Latvijas valsts meži” šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn jeb 162,5 miljonus eiro. Savukārt, valsts nodevās šā gada astoņos mēnešos iekasēts par 29,3 miljoniem eiro jeb 27% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 23,1 miljonu lielākā apmērā nekā pērn.
Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums šā gada astoņos mēnešos ir ievērojami zemāks nekā ieņēmumu kāpums, sekmējot bilances uzlabošanos, kur deficīts 166,7 miljonu eiro apmērā bija par 429,3 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar astoņiem mēnešiem pērn. Izdevumu pieauguma tempa sabremzēšanos var skaidrot ar mazākiem pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem nekā astoņos mēnešos pirms gada. Taču ievērojami labāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izmantošana šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu pieaugumā, tādējādi ārvalstu finanšu palīdzības izdevumiem valsts pamatbudžetā šā gada astoņos mēnešos sasniedzot 1 miljardu eiro, kas ir par 421,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tādējādi sekmējot kopējo investīciju kāpumu. Nozīmīgais izdevumu pieaugums saistāms ar ļoti augstu izdevumu līmeni, noslēdzoties 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektiem, kā arī ar Atveseļošanas fonda projektu aktīvāku uzsākšanu. Ja, piemēram, 2022. gada astoņos mēnešos Kohēzijas politikas fondu projektos investēja 316 miljonus eiro jeb 44% no budžetā plānotā apjoma, tad šā gada astoņos mēnešos izpildīti jau 506,4 miljoni eiro jeb 55% no plānotā.
Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-augustā pieauga par 207,8 miljoniem eiro jeb 10,1% salīdzinājumā ar 2022. gada astoņiem mēnešiem, sasniedzot 2,3 miljardu eiro apmēru. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī ar gandrīz divkārt jeb par 272,6 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Kapitālie izdevumi valsts pamatbudžetā šā gada astoņos mēnešos veidoja 556,9 miljonus eiro, pieaugot par 134,4 miljoniem eiro jeb 31,8%. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) bija pat par 144,6 miljoniem eiro jeb 50,1% augstāki nekā janvārī-augustā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma (79,1 miljons eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 66,5 miljoniem eiro vairāk, kā arī datortehnikas, sakaru un transporta līdzekļu iegādei izglītības un veselības nozarēs izlietots par 9,3 miljoniem eiro vairāk. Pārējo pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja šā gada janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai 30,8 miljoni eiro un par 61,9 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.
Savukārt, valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šā gada astoņos mēnešos sarukuši par 139,6 miljoniem eiro jeb 26,3%. Izdevumu kritums skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022. gada attiecīgajā periodā, pagājušajā gadā izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.
Valsts speciālajā budžetā astoņos mēnešos ir vērojams pārpalikums 112,8 miljonu eiro apmērā, un, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, tas ir samazinājies par 237,5 miljoniem eiro. Lielāko valsts speciālā budžeta izdevumu daļu veido izdevumi valsts pensijām, tādēļ valsts speciālā budžeta izdevumu sociāla rakstura maksājumiem kāpums (par 418,1 miljonu eiro jeb 18,6%) pamatā skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem vecuma pensijām, kas astoņos mēnešos pieauga par 385,1 miljonu eiro jeb 25,4%, ņemot vērā pērn veikto straujo indeksāciju. Līdzīgs pieauguma temps arī izdevumiem invaliditātes pensijām, kur vērojams kāpums par 32,6 miljoniem eiro jeb 22,7%. Tā kā šogad pensijas vairs netiks indeksētas ar tik augstu indeksācijas koeficientu kā 2022. gadā, turpmāk izdevumi tik strauji nepieaugs.
Ievērojami samazinoties (-30,2%) slimības pabalstu saņēmēju skaitam, sarukuši izdevumi slimības pabalstiem (par 32,9 miljoniem eiro jeb 13%), taču, salīdzinot ar 2019. gada astoņiem mēnešiem (pirms pandēmijas), slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad joprojām ir par 21% augstāks. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem saglabājas tuvu pērnā gada astoņu mēnešu līmenim, pieaugot vien par 3,9 miljoniem eiro jeb 4%, kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu (-12%) kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs (+51,1%). Bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī bijis 6,4% – par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada un tāds pats kā šā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Arī pašvaldību budžetā 2023. gada astoņi mēneši noslēgti ar pārpalikumu 74,2 miljonu eiro apmērā, taču tas bijis par 139,3 miljoniem eiro zemāks salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada. Lai gan pašvaldību budžetā vērojams straujš ieņēmumu kāpums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugot par 217 miljoniem eiro jeb 10,3%, pašvaldību budžeta izdevumi turpina palielināties straujāk – par 356,3 miljoniem eiro jeb 18,8%, turklāt izdevumiem augot gandrīz visās izdevumu pozīcijās.
Lielākais kāpums pašvaldību budžetā vērojams izdevumiem atlīdzībai, kas, šā gada astoņos mēnešos sasniedzot 1,1 miljarda eiro apmēru, bija par 166,2 miljoniem eiro jeb 18,4% augstāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. Tāpat turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada janvārī-augustā 522,9 miljonu eiro apmērā bijuši par 93,8 miljoniem eiro jeb 21,8% lielāki nekā 2022. gada astoņos mēnešos. Augstās energoresursu cenas ievērojami palielināja izdevumus pērnā gada apkures sezonā, kas turpinājās līdz šā gada aprīlim – tā pašvaldību budžeta izdevumi apkurei šā gada janvārī-aprīlī 52,3 miljonu eiro apmērā bija divkārt jeb par 26,1 miljonu eiro lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Tāpat cenu kāpuma ietekmē pašvaldībās vairāk tērēts par elektroenerģiju, kurināmo, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu.
Pieauguši tēriņi arī pašvaldību sociāla rakstura maksājumiem, kas šā gada astoņos mēnešos bijuši par 30,6 miljoniem eiro jeb 25,6% lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tāpat augstāki izdevumi vērojami samaksai par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, tostarp par sociālo aprūpi mājās un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
Pašvaldību budžetā, līdzīgi kā valsts budžetā, ir novērojams izdevumu pieaugums gada pēdējos mēnešos, pašvaldībām veicot gala norēķinus par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, tādēļ gada beigās FM pašvaldību konsolidētajā budžetā sagaida nelielu deficītu.
