Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāne Anita Jansone vēstīja par fakultātes attīstību desmit gados, sākot ar dibināšanas laiku: “Sākumā mēs sagatavojām matemātikas skolotājus, tagad ir arī viedās tehnoloģijas, vides programmas un programmēšanas inženieri. Mēs gribam, lai Liepāja ir atpazīstama kā tehnoloģiju pilsēta. Ar lepnumu mēs atceramies mūsu pirmssākumus, kas ir saistīti ar Jāņa Menča vārdu.”
Nozarē svarīgos jautājumus akcentēja paneļdiskusijas dalībnieki Anita Jansone, Andrejs Frišfelds, Normunds Niedols, Laimdota Anika, Edgars Metuzāls un Una Kasparaviča. Diskusijas vadītājs Gatis Ginters sarunā ar diskusijas dalībniekiem meklēja atbildes uz jautājumiem par tendencēm nozarē un tās nākotni. Izkristalizējās atziņa, ka nākotnē nozarē ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj komunicēt un absorbēt informāciju – var iemācīt programmēšanu, bet ne komunikāciju. Produktu ir jāprot pasniegt, ar klientu ir jāmāk komunicēt. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka mākslīgais intelekts, kas ienāk mūsu ikdienā, sagatavo programmu karkasu, bet programmētājs ieliek biznesa loģiku. Turklāt ir jāstrādā ar stereotipu laušanu – programmētājs nav vientuļnieks, arī sievietes ir labi programmētāji, turklāt jebkurā vecumā ir iespēja pārkvalificēties un kļūt par programmētāju.
Izskanēja novēlējums – lai studentiem dzirkstele acīs, tad var īstenot visas ambiciozās lietas. Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāne Anita Jansone saņēma kolēģu un sadarbības partneru apsveikumus, un pasākuma dalībniekiem bija iespēja apskatīt stendus ar studentu darbiem un turpināt sarunas neformālā gaisotnē.
