Izvērtējot iesniegtos atzinumus, kuros ēku īpašnieku piesaistīti sertificēti būvspeciālisti pārbaudījuši ēku tehnisko stāvokli, konstatēts, ka kopš 2019. gada, kad Būvniecības informācijas sistēmā sākta šo datu apkopošana, 18% izglītības iestāžu neatbilstības nav fiksētas, 58% bijuši drošību ietekmējoši bojājumi (kurus ēkas īpašniekam būtu jānovērš, tomēr tie neapdraud ēkas ekspluatāciju), bet 24% ēku konstatēti bojājumi, kas norāda, ka ēka vai tās daļa atrodas pirmsavārijas vai avārijas stāvoklī un tās ekspluatācija nav droša.
Pagājušā gada augustā pienākumu piesaistīt būvspeciālistu un apsekot savu īpašumu bija izpildījuši 442 izglītības iestāžu jeb pirmsskolu, skolu, universitāšu un zinātniskajai pētniecībai paredzēto ēku īpašnieki. Pienākumu II un III grupas publisko ēku īpašniekiem reizi 10 gados veikt periodisko tehnisko apsekošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas ir jāpaveic līdz 2024. gada novembrim.
“Ņemot vērā, ka mūsu biroja uzraudzībā ir teju 2000 izglītības iestādes, bet periodiskā apsekošana veikta vien ceturtajai daļai, kas gan ir vairāk, nekā pirms gada, jāatzīst, ka situācija uzlabojas, bet pārāk lēni. Tāpēc atkārtoti aicinu ne tikai izglītības iestāžu, bet arī citu publisko ēku īpašniekus šo pienākumu neatlikt uz pēdējo brīdi, tādējādi izvairoties no vēl lielāku līdzekļu tērēšanas nākotnē. Latvijā ir 3158 sertificēti būvspeciālisti, kas ir tiesīgi veikt periodisko apsekošanu, tā ka, savlaicīgi ieplānojot līdzekļus remontdarbiem, speciālistu piesaiste nevar būt problēma,” secina BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Kopš 2015. gada, kas ir pirmais pilnais BVKB darbības gads, birojs klātienē pārliecinājies par 2185 ekspluatācijā nodotu izglītības iestāžu stāvokli - vairāk, nekā šobrīd ir tā uzraudzībā. Tas skaidrojams ar to, ka 2022. gadā spēkā stājās izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas mainīja birojam piekritīgo trešās grupas publisko ēku jēdzienu – atlases kritērijs 1000m2 nomainīja iepriekšējo – ēkā vienlaikus paredzēto 100 cilvēku skaitu. Šogad BVKB būvinspektori devušies uz 32 izglītības iestādēm – 8 pirmoreiz, bet 24 – atkārtoti. No šogad pārbaudītajām iestādēm 4 ir labā stāvoklī un neatbilstības nav konstatētas, 22 ir fiksētas drošību ietekmējošas neatbilstības (plaisas, materiāla stāvoklis, piemēram, metāla korozija, koka trupe utml.), bet 6 izglītības iestādes ir sliktā stāvoklī - nav pieļaujama to daļēja vai pilnīga ekspluatācija. Pusē no sliktā stāvoklī esošajām ēkām ekspluatāciju jau pirms BVKB vizītes bija pārtraukuši īpašnieki, tomēr biroja būvinspektori pārliecinājās, vai tās nerada bīstamību apkārtējiem.
Neskatoties uz mācību iestāžu skaita samazināšanu, šogad birojs ekspluatācijā pieņēmis 6 jaunas un 16 pārbūvētas izglītības iestādes. Pārsvarā būvdarbi orientēti uz esošo ēku un ar tām saistītās infrastruktūras atjaunošanu, t.sk. veiktas pārbūves, kas saistītas ar ēku konstrukciju un telpu atjaunošanu, inženiertīklu, ventilācijas sistēmu uzlabošanu, vides labiekārtošanu un energoefektivitātes veicināšanu. Būvdarbiem piesaistīti līdzekļi no atbalsta programmām, kas orientētas uz būves drošību un ilgtspējību, kā arī resursu taupīšanu. BVKB būvinspektori secinājuši, ka būvdarbu kvalitātei kopumā tiek pievērsta lielāka vērība un tai ir tendence uzlaboties. Tiek nodrošināta rūpīgāka kontrole attiecībā uz būvmateriālu kvalitāti, vairāk uzmanības veltīts būvdarbu laikā izmantojamo tehnoloģiju izvēlei. Turklāt būvdarbi izglītības iestādēs tiek īstenoti visos valsts reģionos, tostarp salīdzinoši nelielās pilsētās piemēram, Alūksnē, Olainē, Ogrē, Iecavā - tas liecina, ka arī reģionālās pašvaldības iespēju robežās uzlabo izglītības iestāžu fondu.
