DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. novembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina Ministru prezidenta biroja sastāvā iekļaut arī padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicinājumu, veidojot jauno Ministru prezidenta biroja sastāvu, iekļaut tajā arī padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos. Aicinājuma pamatā ir lūgums risināt samilzušo problēmu attiecībā uz valsts pārvaldes institūcijas vai politiskas amatpersonas, kas pārrauga un mērķtiecīgi attīsta šo starpsektoru politiku, neesamību. Pilsoniskās sabiedrības jautājumi saistīti ar visām valsts un pašvaldību politikas jomām un esošajā ģeopolitiskajā situācijā ieņem nozīmīgu lomu iekšējās un ārējās drošības jomā.

“Saskaņā ar virkni politikas plānošanas un ieviešanas dokumentiem , spēcīga, noturībspējīga, demokrātiskās vērtībās balstīta, droša pilsoniskā sabiedrība ir vienas no Latvijas prioritātēm. Turklāt esošajā ģeopolitiskajā situācijā, būtiski pieaug valsts iekšējās un ārējās drošības nozīme, kur būtisku lomu nacionālās drošības sistēmā ieņem pilsoniskā sabiedrība kā demokrātijas sargi. Taču līdz ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietas sekretariāta likvidēšanu 2009. gadā, Latvijā vairs nav atbildīgās institūcijas par pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas un attīstības politiku , un valstī nepastāv institūcija, kas pārraudzītu šo starpsektoru politiku,” skaidro Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. K.Zonberga uzsver, ka problēmjautājums tika pārrunāts arī priekšvēlēšanu diskusijās, kurās politiķi apliecināja izpratni par nepieciešamību atrisināt šo sistemātisko problēmu un Ministru prezidenta padomnieks tika minēts kā efektīvākais risinājums, tādēļ aicinām Ministru prezidentu iezīmēt pilsonisko sabiedrību kā vienu no Latvijas valsts prioritātēm, un biroja sastāvā iekļaut arī padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos.  

LPA jau vairākkārtīgi, tai skaitā tikšanās reizēs ar partijām un partiju apvienībām pirms Saeimas vēlēšanām, kā arī tiekoties ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu šī gada 31. augustā, ir vērsusi uzmanību, ka valstī nepastāv institūcija, kas pārraudzītu šo starpsektoru politiku, aicinot risināt šo problēmu un noteikt no valsts pārvaldes institūcijām sadarbības un galveno atbalsta partneri (politiskā un ierēdniecības līmenī) pilsoniskajai sabiedrībai, kas būs atbildīgs par tā darbību un attīstību. Diskusijās izskanējušie varianti bija: būtiski stiprināt Kultūras ministrijas kapacitāti integrācijas un saliedētas politikas jomā; precīzāk noteikt nozares ministriju un tās funkcijas pilsoniskās sabiedrības jomā; Ministru prezidenta biroja sastāvā padomnieks līdzīgi kā tas ir šobrīd ar citu starpnozaru jautājumiem; Prezidenta izteiktais priekšlikums par valsts ministriem pārnozaru jautājumu risināšanai. Padomnieks Ministru prezidenta birojā politiskajiem spēkiem šķita kā efektīvākais, kas arī neradītu būtiskus finanšu resursus, ņemot vērā, ka jau šobrīd Ministru prezidenta birojā ir ārštata padomnieks. 

Līdz ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietas sekretariāta likvidēšanu 2009. gadā, Latvijā nepastāv valsts pārvaldes institūcija, kas pārrauga šo starpsektoru politiku. Šobrīd pilsoniskās sabiedrības jautājumi fragmentāri tiek skatīti:

  • Kultūras ministrijā no integrācijas politikas,
  • Finanšu ministrijā no nodokļu iekasējamības,
  • Valsts kancelejā no sabiedrības līdzdalības ievērošanas ministriju līmenī,
  • Aizsardzības ministrijā no nacionālās drošības aspektiem,
  • Tieslietu ministrija ir Biedrību un nodibinājumu likuma izstrādātājs,
  • Ministru kabinets ir 2005.gadā pieņemtā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenotājs,
  • Saeima ir 2006. gadā pieņemtās deklarācijas par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām īstenotājs.

Neviena no uzskaitītajām institūcijām netur kopēju rūpi un redzējumu par pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un attīstību, un tās horizontālajiem jautājumiem,  tāpēc LPA aicina Ministru prezidenta biroja sastāvā iekļaut padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos, kas varētu arī nodrošināt dialogu starp Ministru prezidenta biroju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Vienlaikus LPA aicina iespēju robežās padomnieka izvēlē ievērot labas pārvaldības principus, kas ietvertu arī atklātu konkursu, nosakot skaidrus un iepriekš zināmus kompetences kritērijus, kuriem jāatbilst padomniekam pilsoniskās sabiedrības jautājumos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU